Uz Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu un Kanepenes gadatirgu vakar, 7. augustā, ieradās ne vien vietējie un kaimiņrajonu iedzīvotāji, bet arī ļaudis no netālās Lietuvas.
Uz Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu un Kanepenes gadatirgu vakar, 7. augustā, ieradās ne vien vietējie un kaimiņrajonu iedzīvotāji, bet arī ļaudis no netālās Lietuvas.
“Bauskas Dzīve” pārliecinājās, ka baznīcas telpās un tās apkārtnē dievlūdzēji bija sapulcējušies īpaši kuplā skaitā. Daudzi dievkalpojuma laikā stāvēja kājās vai sēdēja baznīcas ārpusē uz soliņiem. Viņi priestera vārdus sadzirdēja no skaļruņiem. “Esmu šeit kopā ar ģimeni,” stāstīja Līga Apsīte no Daudzevas pagasta Aizkraukles rajonā. Viņai patīkot skaistā Skaistkalnes apkārtne, no Kanepenes gadatirgus līdzi aizvedīšot suvenīrus.
Sprediķi par ģimenes vērtību mūsdienās klausīties steidzās sirmgalve Marija Pešeļiene no Biržu rajona Lietuvā. “Šeit cenšos būt katru gadu, jo esmu Skaistkalnē dzimusi,” teica M. Pešeļiene. Viņa bērnībā uz baznīcu gājusi katru nedēļu. Savukārt baušķenieks Pēteris Zilpuris atbraucis uz Kanepenes tirgu. Tieši te viņam izdevies iegādāties burku vākotāju. Vēl pensionārs ticis pie ēveles. Iepirkšanos gadatirgū viņš vērtē kā izdevušos.
Gadatirgū “Bauskas Dzīves” sastaptais Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš nopircis vairākus augļkociņus, kuru saldā raža glabājoties līdz pat nākamā gada janvārim. “Uz Kanepenes gadatirgu kopā ar ģimeni cenšos atbraukt katru gadu. Man patīk tirgus gaisotne,” atzīstas A. Āboliņš.
Lailai Narkevicai, Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības “Vecvagari” saimniecei, tirgošanās gāja no rokas. “Pārdodu tikai pašu audzēto – daudzgadīgu puķu un aso piparu stādus, kā arī dārzeņus,” teica zemniece. Viņa novērojusi, ka šoreiz tirgošanās bijusi labāka nekā pērn. Arī Codes pagasta lauksaimniece Gunta Čepuka par veiksmi nevarēja sūdzēties. Viņa pārdeva pašas zemnieku saimniecībā “Kraujas” audzētus ātraudzīgos liesas gaļas šķirnes sivēnus, kuru sānus rotā melni plankumi.
“Bauskas Dzīve” ievēroja, ka gadatirgū izvēle bija gana plaša. Interesenti varēja nopirkt tautiski austas segas un galda sedziņas no lina. Ne viens vien aiznesa līdzi koka karotes un galda dēlīšus, māla krūkas. Savukārt zemnieki tirgoja arī dažādu šķirņu pīles.