Redakcija saņēmusi kādas rajona zemnieces vēstuli. Publicējam to un piedāvājam arī komentāru. Kādā februāra rītā pāris minūšu pēc pulksten pieciem braucu ar vieglo automašīnu uz Rīgu.
Redakcija saņēmusi kādas rajona zemnieces vēstuli. Publicējam to un piedāvājam arī komentāru.
Kādā februāra rītā pāris minūšu pēc pulksten pieciem braucu ar vieglo automašīnu uz Rīgu. Piekabē vedu dārzeņus, kas izaudzēti savā zemnieku saimniecībā, lai galvaspilsētā tos realizētu. Aiz Kundziņkroga automašīnu apturēja Ceļu policijas un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki. Policisti solīdi un pieklājīgi. VID darbinieks pieprasīja uzrādīt preču dokumentus, t. i., pavadzīmi un zemnieku saimniecības apliecību. Tās nelaimīgā kārtā līdzi nebija. «Ceļu neturpināsit, kamēr nebūs dokumentu! Varbūt kontrabandu vedat? Mēs varam visu konfiscēt!» Sacīju, kad atgriezīšos, aiziešu uz vajadzīgo iestādi, uzrādīšu dokumentus! Nosaucu savu zemnieku saimniecību, piedāvāju uzrādīt pasi un pierakstu. Lūdzos, lai ļauj braukt, jo pulksten septiņos jābūt Rīgā. «Nē! Atāķējiet piekabi, atstājiet un brauciet pēc dokumentiem!» – tāda bija atbilde.
Pēc dokumentiem aizbraucu tomēr ar piekabīti. Kad atgriezos otrreiz, pulkstenis bija jau septiņi. Tieši tas laiks, kad mani gaidīja Rīgā, jo dārzeņi citai mašīnai bija jānogādā skolās un bērnudārzos.
Jutos pazemota un satriekta. Saprotu, ka dokumentos jābūt kārtībai, bet VID darbinieka attieksme bija neiejūtīga, augstprātīga. Domāju, ka kontrabandists no vietējā zemnieka, kurš ved 800 kilogramu dārzeņu (kāpostu un biešu), ir atšķirams. Runa taču ir arī par attiecību kultūru un cieņu.
Gribu zināt, vai šim darbiniekam bija tiesības mani aizturēt. Uz Rīgu braucot, nav paredzams, cik un kur pārdos. Dažreiz puse tiek atvesta mājās, pat par dažiem santīmiem nevienam nevajag. Kāda pavadzīme nepieciešama, ja zemnieks brauc uz tirgu?
Vēstuli komentē VID Zemgales reģionālās iestādes Bauskas nodaļas vadītāja Dzidra Brūvere.
– Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995. gada 5. septembra noteikumos nr. 268 «Noteikumi par preču pavadzīmes – rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību» ir paredzēts, ka juridiskām personām, tostarp zemnieku saimniecībām, pārvadājot preces, arī lauksaimniecības produkciju, līdz realizācijas vietai jānoformē pavadzīme – rēķins. Tajā jābūt norādītam preču nosaukumam, mērvienībai, daudzumam, cenai, kopējai vērtībai un samaksas veidam (skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu). Izņēmums, kad var nenoformēt preču pavadzīmi – rēķinu, ja fiziskā persona – lauksaimniecības produkcijas ražotājs (piemēram, piemājas saimniecības īpašnieks) -, uz kuru neattiecas likuma «Par grāmatvedību» prasības uzskatāmi atspoguļot visus darījumus, pārvadā lauksaimniecības produkciju.
Ja pavadzīmi nevar uzrādīt, tad pēc kontrolējošo institūciju amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda preču izcelsmi apliecinošs dokuments. Par šādu dokumentu var uzskatīt uzņēmuma (zemnieku saimniecības) reģistrācijas apliecību vai pagasta padomes izsniegtu izziņu par zemes izmantošanu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.¹ pantu «Preču pavadzīmju aprites kārtības neievērošana» par preču pārvadāšanu bez preču pavadzīmēm ir paredzēts naudas sods no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot preces. Administratīvais sods netiek diferencēts atkarībā no pārkāpēja statusa, un Valsts Ieņēmumu dienesta amatpersonām ir pienākums, konstatējot pārkāpumu, piemērot attiecīgu sodu.
VID darbībā nozīmīgas ir operatīvās pārbaudes, kuras veic kopā ar policijas darbiniekiem. Lūdzam preču pārvadātājus ņemt vērā, ka VID kopā ar policiju turpinās šādas pārbaudes uz rajona ceļiem agrās rīta stundās. Pārvadājot preces, tostarp kokmateriālus, lauksaimniecības produkciju, līdzi jāņem preču pavaddokumenti vai kravu izcelsmi apliecinoši dokumenti. Ja tādu nav, tiek piemērotas iepriekš minētās sankcijas.
