Jau tad, kad Sermuliņš pieprasīja zemi Pionieru ielā 2, Bauskas Domes darbinieki lūdza dīķi atstāt pilsētai, teikdami, ka no šī objekta peļņa nenāks, bet darba būs daudz. Dīķis ir Sermuliņa īpašums.
Jau tad, kad Sermuliņš
pieprasīja zemi Pionieru ielā 2, Bauskas Domes darbinieki lūdza dīķi atstāt pilsētai, teikdami, ka no šī objekta peļņa nenāks, bet darba būs daudz. Dīķis ir Sermuliņa īpašums. Ne Dome, ne pilsētnieki šo objektu tieši neizmanto, tādēļ nav pamata prasīt, lai pilsēta maksātu par dīķi nomu.
Šī īpašnieka uzskati ir ļoti īpatnēji: mana zeme – jūs maksājiet man nomas maksu, kopiet manu īpašumu neatkarīgi no tā, vai tiešām kāds viņa zemi tieši izmanto vai ne.
Pelnīt, pelnīt, pelnīt – neko nedodot pretī. Lielākā daļa Sermuliņam piederošās zemes atrodas pilsētas centrā, un tā kā īpašnieks to nekopj, tad esam pieņēmuši sētniekus un maksājam viņiem algu, ziemā šķūrējam sniegu.
Protams, baušķenieki šķērso Sermuliņam piederošo stāvlaukumu un arī novieto uz tā savas automašīnas. Sermuliņš vēlas bez projekta, bez saskaņojumiem norobežot stāvlaukumu. Privātīpašums ir svēts – tātad šis kungs var rīkoties, kā vien ienāk prātā. Uzcels betona sētu, bet baušķenieki staigās pa ielas braucamo daļu.
Ziemā Sermuliņš bez saskaņojuma iedzina zemē metāla stabus, savilka drātis, un baušķenieki pinās un krita. Kad šī Sermuliņa patvaļa tika pārtraukta, viņš pret Domes darbiniekiem lūdza ierosināt krimināllietu.
Norobežojot Pionieru ielas stāvlaukumu, viņš neparēķina, ka, realizējot šo savu «sapni», zaudēs vislielāko peļņu (Universālveikals un kioski no 1996. gada viņam samaksājuši Ls 14729), jo, likvidējot stāvlaukumu, iespējams, šīs tirdzniecības vietas likvidēsies un līdz ar to arī lielā peļņa.
Kad Sermuliņš reģistrēja savu īpašumu Zemesgrāmatā, viņam kā «izņēmumam» neuzlika apgrūtinājumus. Tagad ir problēmas gan pašam, gan citiem. Kaimiņiem Rīgas ielā 25 un 27 uz savām mājām jālido pa gaisu vai jābrauc ar laivām pa Mēmeli. Liekas, ka Bauskas pilsētā nav neviena, ar kuru Sermuliņš nebūtu sakašķējies. Ne velti kaimiņi jau sāk vicināt dūres, un Sermuliņam no Rīgas jābrauc miesassargu pavadībā.
Īrnieki no Sermuliņa mājām regulāri apmeklē Domi, žēlojas un raud par šī īpašnieka attieksmi. Ja viņš var savai īrniecei, vecai sievietei, pateikt «man riebjas, ka tu pa manu zemi staigā», tad var saprast, kāds patiesībā ir šis it kā klusais un nevainīgais īpašnieks.
No 1996. gada Sermuliņš par zemes nomu ir iekasējis Ls 31000, bet pašvaldībai nekustamā īpašuma (zemes) nodokli nemaksā (vienīgais Bauskā!). Pašlaik viņa parāds ir Ls 43786 un Sermuliņš pat negatavojas maksāt. Tātad viņam mūsu valsts likumu pildīšana nav obligāta.
