Informācijas aprite šajā desmitgadē ir kļuvusi par sava veida paradoksu. Interneta vietnes «Facebook» īpašnieks Marks Cukerbergs sasniedza savu mērķi – šī vietne kļuva par lielāko ziņu izplatītāju pasaulē. Teorētiski tā ir demokrātijas uzvara, bet praktiski ziņu izplatība internetā mūsdienās draud kļūt par demokrātijas kapraci.
Galvenais problēmas iemesls – viltus ziņu radīšana gan «Facebook» vietnē, gan citos sociālajos tīklos un interneta portālos ir kļuvusi par milzīgu biznesu, gan politisku, gan ekonomisku. Televīzijas kompānija CNN informē, ka Krievijas «troļļu fabrikas» saražotās viltus ziņas «Facebook» vietnē sasniegušas apmēram 126 miljonus Amerikas iedzīvotāju – pusi valsts.
Viltus ziņas rodas divos veidos. Pirmais – politiskie spēki speciāli rada nepatiesas ziņas, lai nomelnotu oponentus. Otrs veids ir «viena tante teica». Un bieži vien tas ir tikpat «patiess» un «nozīmīgs» kā speciāli radīti apmelojumi.
Paliek tikai daži droši informācijas avoti – profesionāli plašsaziņas līdzekļi ar stingri noteiktiem žurnālistikas standartiem. Tie ļauj ne tikai uzzināt informāciju ar reālām atsaucēm uz ziņu avotiem. Jūs varat uzdot jautājumus un noskaidrot, cik patiesības ir stāstā, ko viena tante teica, jeb skandālā, ko kāds internetā publicējis, ar ko cits dalījies un par ko visi brīnījušies. Joprojām visdrošākie ziņu avoti ir drukātie laikraksti, profesionāļu veidotās TV un radio programmas.
