Septembrī un oktobra sākumā Latvijā fiksētas lielākās rudens lietavas pēdējo gadu laikā. Ūdens līmenis strauji cēlies Mūsā, Mēmelē, Lielupē un mazākās mūsu novadu upītēs, tādēļ vērojama zivju aktivitāte.
Šoruden skatāma neierasta aina – labi ķeras vimbas. Lielā daudzumā no upēm var izcelt arī raudas un līdakas. Makšķernieki apgalvo, ka tik strauja un valdonīga Mēmele un Mūsa sen nav redzētas.
Lietavas un migrācija
Pēdējo lietavu dēļ ūdens līmenis Mūsā paaugstinājās vismaz par 90 centimetriem, Lielupē – par nepilnu metru, Mēmelē – par 80 centimetriem. Misā tas pakāpās par pusotru metru.
Jo vairāk ūdens, jo vairāk zivju. Vides speciālists Valērijs Gabrāns stāsta, ka pēdējo reizi tik raženas mūspuses upes bijušas aptuveni pirms desmit gadiem. «Arī citus gadus ūdens daudzums paaugstinājās, bet ne tādā apjomā, turklāt ūdens līmeņa celšanās nesakrita ar zivju migrāciju. Šogad lietus sākās siltā laikā septembrī. Labvēlīgie laikapstākļi sekmēja zivju augšupeju pa upi,» stāsta V. Gabrāns.
Neierasti aktīvas ir vimbas. Speciālists skaidro, ka šāda situācija vērota arī agrāk: «Rudenī vimbas no jūras uznāk līdz Jelgavai, bet šogad lietavas siltajā laikā sekmējušas zivīm labvēlīgu vidi, provocējot tās uz migrāciju. Tāpēc zivis nāk vēl augstāk un atpeld līdz Bauskai.»
Vērojama pašattīrīšanās
Vimbas mūspuses upēs, iespējams, paliks līdz pavasarim. «Ziemas sezonā vimbas izdodas noķert reti. Tagad šīs sugas zivis vairumā iepeldējušas mūsu upēs, tās varētu izvilkt arī tie, kas nezina īstas vietas. Makšķerniekiem šis periods ir kā svētki,» smaidot atzīst V. Gabrāns.
Ūdens līmeņa paaugstināšanās sekmē pašattīrīšanos. Tiesa, nav labuma bez ļaunuma. «Ūdenstece ir ekoloģijas asinsrite. Princips ir vienkāršs – jo vairāk ūdens, jo vairāk zivju. Augstā ūdens līmeņa un spēcīgās straumes dēļ notiek upju pašattīrīšanās, kas gultnei un zivīm nāk par labu. Ir arī negatīvas sekas – ūdens līmeņa celšanās sekmē krastu eroziju un noskalošanos, un upēs no laukiem nonāk barības vielas, kas veicina to aizaugšanu. Taču dabā viss ir līdzsvarā – rudenī bija daudz nokrišņu, ziemā to būs mazāk, iespējams, būs pat ilgstošs sausuma periods,» prognozē V. Gabrāns.
Aicina saudzēt mazuļus
Mūspuses ūdeņos brekši nav īpaši ierasts loms. «Brekši nav retums, bet tos nevar noķert katru dienu. Lielāks retums ir ālanti. Jau informēju, ka Mūsā un Mēmelē neizdevās ielaist plānoto ālantu mazuļu skaitu. Esmu atradis citu audzētāju, no kura saņemsim vairākus tūkstošus ālantu mazuļu,» stāsta V. Gabrāns, aicinādams makšķerniekus būt saudzīgiem pret jaunajām līdaciņām. «Pērn ielaistās līdaciņas ir paaugušās līdz mazizmēra zivīm, tās tikpat kā sasniegušas garumu, kad lomu var paturēt. Aicinu copmaņus būt godprātīgiem un ievērot likumu. Pērnā gada līdaciņas pašlaik ir ļoti rijīgas un ātri metas uz āķa. Makšķernieki var neuztraukties – līdakas ir ļoti izturīgas un dzīvo arī ar aizplēstu lūpu.»
Labi ķeras
Baušķenieks Valērijs Novikovs makšķerē Mūsā iepretim pilsētas stadionam un atzīst: «Raudas ķeras labi, bet vimbu vēl neesmu izvilcis, citi gan tikuši pie vairākām. Arī līdakas neesmu noķēris. Sen tāda upe nav redzēta. Ūdens līmeņa celšanās ūdenskrātuvei nāk tikai par labu, vimbas te varēs ķert arī ziemā.»
Valērija «kolēģis» Jānis zivis ķer turpat netālu ar baltajiem tārpiem. Viņam rīta copē gadījusies viena vimba. «Arī iepriekš no upes izcēlu pa kādai vimbai. Zivju upē ir ļoti daudz. Nesen noķēru divus brekšus. Netrūkst arī līdaku,» stāsta Jānis.
