Tā kā vimbām vajag daudz skābekļa, tās ir strauju upju iemītnieces. Vimbas labprāt uzturas pastraumēs, aiz lieliem akmeņiem, zemūdens šķēršļiem, kuri aiztur vienmērīgo ūdens plūsmu un rada virpuli.
Tā kā vimbām vajag daudz skābekļa, tās ir strauju upju iemītnieces.
Vimbas labprāt uzturas pastraumēs, aiz lieliem akmeņiem, zemūdens šķēršļiem, kuri aiztur vienmērīgo ūdens plūsmu un rada virpuli. Velti gaidīt vimbas copi vietās, kur ir dūņaina upes gultne. Šai zivij patīk rakņāties pa rupju gultnes granti. Ideāli, ja makšķernieks labi pārzina upes gultnes reljefu.
Šīs zvīņaines pārsvarā uzturas straujās upēs. Tur tās iespējams noķert gan seklumā, gan arī dziļākās vietās. Vimbām vislabāk tīk uzturēties uz tā saucamās “kantītes” – tur, kur ir pretstraume. Paslēptuves vimbas rod zem dažādiem ūdenī nogrimušiem šķēršļiem, aiz akmeņiem un siekstām. Vimbas mīt dažādās Latvijas upēs: Ventā, Gaujā, Mūsā, Mēmelē, arī Lielupē.
Kā barosi, tā ēdīsi
Vimbu zvejā priekšrocības ir vietējiem copmaņiem, kas katru dienu vai vakaru var iebarot nākamo makšķerēšanas vietu. Pilnīgi pietiek, ja tiek iemestas četras piecas barības bumbas apelsīna lielumā. Ideāli, ja iebarojamā ēsma ik reizi tiek likta vienā un tajā pašā vietā un laikā. Tādējādi zivis pierod pie barības un copes dienā iespējami lieliski vimbu lomi. Kāds pieredzējis Kurzemes zvejnieks stāstīja, ka šādi vimbu baru vienuviet noturējis pat divas dienas.
Jāraugās, lai pludiņš un ēsma peldētu pāri vietai, kur zivis bija iebarotas. Iemestai barībai sākumā tuvojas raudas, ruduļi , citas baltās zvīņaines, kuras uzturas straumē. Šo zivju aktivitātes piesaista arī vimbas.
Maltītei pievieno smaržvielas
Ļoti viegli un ātri pagatavojama ir iebarojamā ēsma, kura lieliski sevi pierādījusi straujā ūdenī. Tās pamatā ir briedinātas un sautētas grūbas, rīsi, arī malti lopbarības graudi. To vārīšanas ilgums ir aptuveni 30 minūtes. Pēc tam pievieno mannas vai kukurūzas putraimus, ko uz lēnas uguns, pastāvīgi maisot, vāra vēl 15 – 20 minūtes.
Kad pamatmasa ir gatava, var piejaukt arī smaržvielas. Parasti tas ir vanilīns vai tā cukurs, kā arī samalti anīsa augļi, var izmantot arī saulespuķu raušus vai grauzdētas un maltas saulgriežu sēklas. Nav svarīgi, vai tiek lietoti eļļas vai pulverveida aromatizatori. Tie piesaista daudzas baltās zivis, arī vimbas, ko iespējams noķert gan ar gruntsmakšķeri, gan ēsmu pludinot pa straumi.
Aktīva pastaiga gar krastu
Kustīga ēsma pievērš daudz lielāku zivs uzmanību nekā stāvoša un “nestrādājoša”. Laižot ēsmu pa straumi vai arī lēni pavelkot pa ūdenskrātuves gultni, var gūt izcilus lomus. Šo zvejošanas veidu sauc par ēsmas pludināšanu un var uzskatīt par aktīvo makšķerēšanu, jo visu laiku kāts jātur rokās – par sēdēšanu nav ko domāt. Īpaši populāra šāda copēšana ir pavasarī, kad upes atbrīvojušās no ledus, kā arī rudenī.
Pludināšanā izmanto 3,5 – 11 metru garu teleskopisko makšķerkātu. Ir divi pludināšanas veidi: ar 3,5 – 6 metrus garām makšķerēm ar spoli un 5 – 14 metru garām makšķerēm bez spoles.
Copmaņi parasti izvēlas universālo 5 – 6 metrus garo teleskopisko makšķerkātu ar gredzeniem un spoles turētāju. Šis ir ideāls kāts zvejošanai upēs, arī kanālos, kur ir kaut neliela straume. Makšķerkātam jābūt diezgan elastīgam, ar testāciju 10 – 30 grami uz spici. Cietākus kātus izmanto, piemēram, karpu ķeršanai. Savukārt citu garumu makšķeres lieto īpašos gadījumos – kad krasti ir stipri aizauguši, copes vieta ir plata, brīva no kokiem vai arī ēsma ir jāiemet tālu no krasta.
Svarīgs pamatauklas resnums
No monofilajām auklām jāizraugās ne resnāka par 0,25 mm diametrā, lai gan parasti makšķernieki dod priekšroku tievākai auklai, tas ir, 0,2 – 0,22 mm diametrā. Jo tievāka aukla, jo precīzāks un slaidāks būs metiens. Var izmantot arī pīto auklu. Tās diametrs parasti nepārsniedz 0,12 mm, jo šai auklai ir lielāka celtspēja.
Ieteicams lietot pavadiņu – tievāku auklu. Viss atkarīgs no pamatauklas resnuma. Ja monofilās pamatauklas diametrs ir 0,22 mm, tad pavadiņas diametram jābūt ne lielākam par 0,15 mm. Savukārt, ja pītās auklas diametrs ir 0,12 mm, tad jāizraugās pavadiņa, kuras diametrs ir 0,06 – 0,08 mm.
Pludinot ēsmu, parasti lieto tā saucamo stacionāro pludiņu, ja makšķerēšanas vieta nav dziļāka par 2 – 2,5 metriem. Līdz divu metru dziļumam izmantot slīdošo pludiņu nav lietderīgi. Pludinot jāizraugās tā saucamie vimbu pludiņi ar slīdošu atsvariņu, kuru celtspēja atkarībā no straumes stipruma ir no 8 līdz 18 gramiem. Ar pareizi noregulētu pludiņu pamanīsit vismazāko zivs pieskārienu ēsmai.
***
Recepte
Kūpinātu zivju salāti
300 g vārītu kartupeļu, 300 g kūpinātu zivju, viens sīpols, viens skābēts gurķis, viena tējkarote mārrutku, sāls, skābs krējums vai majonēze.
Kartupeļus, sīpolu, gurķus sagriež kubiciņos. Zivi sasmalcina mazos gabaliņos un visas sastāvdaļas sajauc. Krējumam vai majonēzei pieliek mārrutkus, sāli un visu samaisa.
