Baklažāni ir dienvidnieki, tos pazina jau senie romieši un grieķi, taču neēda, jo mazliet sīvā, pikantā garša šķitusi netīkama.
Baklažāni ir dienvidnieki, tos pazina jau senie romieši un grieķi, taču neēda, jo mazliet sīvā, pikantā garša šķitusi netīkama.
Augļiem ir gluda, spoža, violeta miziņa, maigs, zaļgani dzeltens mīkstums. Svaigus tos ēd reti. Lai mazinātu sīvumu, sagrieztus apber ar sāli, patur stundu un nolej izdalījušos sulu. Baklažāni ir labs kālija avots, tie veicina ūdens apmaiņas normalizēšanos, uzlabo sirds muskuļa darbību, stimulē žults izdalīšanos, šķīdina nierakmeņus. Francijā un Bulgārijā no šiem dārzeņiem gatavo nacionālos ēdienus.
Baklažānu ikri
Nomazgātus baklažānus cepeškrāsnī izcep bez taukiem, noņem mizu, mīkstumu saspaida. Pieliek pēc garšas sāli, melnos maltos piparus, sīki sagrieztus sīpolus, pētersīļus. Visu samaisa. Var pārbērt lociņus. Šo ēdienu var gatavot, arī sacepot baklažānus kopā ar sīpoliem un tomātiem, pievienojot eļļu un etiķi.
Pildīti baklažāni
Tāpat kā vidēji lielus kabačus, arī baklažānus var pildīt. Nogriež galu, izņem sēklas, viduci ieberzē ar sāli. Pilda ar maltās gaļas un rīsu maisījumu vai sēnēm. Ļoti garšīgi ir cepti baklažāni ar siera pildījumu. To gatavo, divas cieti vārītas olas sakapājot un samaisot ar glāzi sarīvēta Holandes siera, trim ēdamkarotēm sviesta, ķiploku. Piepilda baklažānu un cep cepeškrāsnī. Miziņa iepriekš jāsadursta, citādi cepot tā saplaisā un plīst.
Receptes no krājumiem «Labu apetīti» un «Dārzeņi uzturā»
