Jūnijā «Bauskas Dzīvei» bija izdevība Cēsu pusē iepazīties ar Latvijas un Vācijas kopuzņēmumu SIA «CED» – mūsdienīgu kokapstrādes rūpnīcu.
Jūnijā «Bauskas Dzīvei» bija izdevība Cēsu pusē iepazīties ar Latvijas un Vācijas kopuzņēmumu SIA «CED» – mūsdienīgu kokapstrādes rūpnīcu.
Ievērību pelna ne vien tās iespējas pilnībā pārstrādāt koksni (tā tiek izmantota līdz pēdējai skaidiņai, izņemot mizas), bet arī tās darbības politika. To virza «CED» prezidents Jānis Herbsts. Viņš valdības nostājā saskata reālus draudus kokrūpniecības pastāvēšanai Latvijā, lai gan uzņēmuma produkcijai ir labs noiets Rietumu tirgū un plaši sakari.
Lai izdzīvotu, ķeras pie rezervēm
Uzņēmumā «CED» strādājošo skaits jau samazināts no 230 līdz 200, taču neizbēgama esot darbinieku atlaišana arī turpmāk. «Ja apstākļi spiedīs, mēs varam palikt piecpadsmit vai desmit strādājošo,» pie- ļauj uzņēmuma «CED» vadī- tājs J. Herbsts.
Pērn strādnieka vidējā alga bija 199 lati, šogad tā sarukusi par 15 procentiem. J. Herbsts atzīst, ka izjūt strādājošo neapmierinātību. Samazinot izpeļņu vēl par diviem līdz trīs procentiem, daudzi strādājošie darbu pamestu paši. Pērn salīdzinājumā ar 1998. gadu ienākumos zaudēti 92 tūkstoši latu.
«Līdzīgi kā pārējie Latvijas «kocinieki», strādājam, lai izdzīvotu šogad, nevis domājam par attīstību,» tā situāciju raksturo uzņēmuma prezidents. Viņaprāt, tendence ir ārkārtīgi bīstama. Ja sabruks «CED», tiks iedragāts vesels uzņēmējdarbības komplekss, ar ko uzņēmums darbojas ciešā sistēmā. Līdz ar to uz ielas nonāks ne tikai «CED» strādnieki vien, uzsver J. Herbsts.
Aizēno «pērkamas dvēseles»
Kas traucē uzņēmuma attīstībai? Pēc J. Herbsta domām, galvenokārt tas, ka «CED» pilnībā un godprātīgi maksā visus nodokļus. «Blēdīšanos es nevaru pieņemt. Dzīvoju pēc principa – ja uzņēmējs nevar izdzīvot, strādājot godīgi, tad visi vārdi par attīstību ir tukša pļāpāšana,» tā J. Herbsts. Viņaprāt, ir nenormāli, ja valstī netiek iekasēti līdz 40 procentiem nodokļu, bet godīgie nodokļu maksātāji no valsts pretī nesaņem neko. Vēl jo vairāk, valsts negrasās pat parūpēties, lai tiktu atbalstīta tāda nozīmīga tautsaimniecības nozare kā kokrūpniecība, uzskata «CED» vadītājs. Viņš stāsta, ka līdz šim arī kokapstrādātāju priekšlikumi un iebildes nav sasniegušas dzirdīgas ausis. «Problēma ir Latvijas cilvēku «pērkamās dvēseles», kuru nav mazums. Ja mums, «kociniekiem», par katru konkrētu darījumu jānoliek noteikts «cipars», tad saprotu, ka esam dziļā purvā. Un es neredzu, kas mūs no tā spētu izvilkt,» piebilst J. Herbsts.
Uzņēmuma vadītājs pauž klaju sašutumu arī par plānotajiem mērķa maksājumiem no patērētās elektroenerģijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. «Tā ir negodīgākā spēle, kas jebkad izdomāta,» uzskata J. Herbsts. «CED» Ziemeļu elektriskajos tīklos ir septiņu lielāko maksātāju skaitā, maksājumi mērojami tūkstošos. «Stikla kalnam» uzņēmums «CED» nolēmis neatdot ne santīma. Saimnieks apsver iespēju uzņēmumā uzstādīt nelielu, ar skaidām kurināmu koģenerācijas staciju. «Ja to «nepacelšu», skatīšos, kā citādi izlīdzēties,» piebilst J. Herbsts.
fakti
Uzņēmums «CED» dibināts 1993. gadā.
Gada laikā tajā izgatavo vairāk nekā 23000 kubikmetru zāģmateriālu.
Pašlaik 98 procenti saražotās produkcijas tiek eksportēti uz Rietumiem vietējo zemās pirktspējas dēļ.
No zāģmateriālu ražošanas procesā iegūtām skaidām top kurināmais – skaidu briketes un granulas.
