Iecavas pagastā, pie pašas ziemeļu robežas, netālu no Smakupes, daudzus kilometrus no šosejas Iecava–Rīga, dzīvo Juris Ļagins, ekonomikas doktors.
Iecavas pagastā, pie pašas ziemeļu robežas, netālu no Smakupes, daudzus kilometrus no šosejas Iecava–Rīga, dzīvo Juris Ļagins, ekonomikas doktors.
Par viņa nomaļās un klusās dzīves mērķi kļuvusi pagaidām nesekmīgā cīņa par elektrības ievilkšanu.
Ieilgusī cīņa pēc gaismas
Septiņdesmit divus gadus vecais zinātņu doktors šo zemes nostūri deviņpadsmit hektāru platībā nopircis par sertifikātiem 1991. gadā. Kopš tiem laikiem pagājis jau divpadsmit gadu, bet zemnieku saimniecības «Urdzes» īpašnieks joprojām lasa sveces gaismā. Savām pieticīgajām vajadzībām Juris izmanto akumulatorus. Tie darbina arī mazītiņu televizoru. Reizi nedēļā saimnieks elektrības avotus ved uz Plakanciemu uzlādēt.
Tuvāko kaimiņu mājās elektrība esot. Līdz «Urdzēm» būtu jāatvelk apmēram puskilometru gara līnija. Saimnieks izstaigājis ne mazums kabinetu, kur viņam ieteikts vēl nedaudz pagaidīt, jo rindā stāvētāju esot daudz. «Pēdējais Dienvidu elektrisko tīklu (DET) Bauskas tīklu rajona solījums bija – tūdaļ, pēc Jaunā gada, problēmu mēģinās risināt,» sacīja J. Ļagins.
Savulaik Maskavā iegūta inženiertehniskā izglītība. Varētu uzbūvēt vēja ģeneratoru, bet ideju vēl nav izdevies īstenot.
«Kad šeit atnācu dzīvot, bija klaja vieta. Savām rokām, dēlam piepalīdzot, uzbūvējām pagrabu, lai būtu, kur glabāt izaudzētos sakņaugus, kas galu galā tāpat nevienam nebija vajadzīgi,» skaidroja saimnieks.
Dzīvošanai piemērots vagoniņš
Visu savu darba mūžu J. Ļagins strādājis vadošos amatos, bijis arī Jelgavas autobusu parka direktors, kura pārvaldījumā bijuši arī Bauskas autobusi. Jautāts, vai nenožēlo savu izvēli vecumdienu pavadīšanai, «Urdžu» saimnieks atzīst, ka savā ziņā esot «traks» cilvēks, bet neko nenožēlojot. Nopērkot «Urdzes», saimnieks cerējis, ka zemniekošana būs tāda kā Ulmaņlaikos. Jāpiebilst, ka saimniekam pagaidām vēl nav bijis pa spēkam uzbūvēt īstu dzīvojamo māju. Viņš piemērojis dzīvošanai vagoniņu, kurā ir gan priekšnams, gan virtuve, gan bibliotēka, arī sava vietiņa jēram.
Juris Ļagins savulaik audzējis trušus, bijuši pat 200 pūkaiņu. Viņš sarēķinājis, ka, divus gadus turot 25 trušu mātes, mēnesī varētu nopirkt silikāta ķieģeļus mājas būvei. Arī tas jau kļuvis par pagātni, jo zemniekošana nespēj tikt līdzi inflācijai un pārmaiņām valstī.
Tagad saimniekam ir septiņdesmit aitu ganāmpulks. Tas ir reģistrēts. Katrai Latvijas melngalvainai sprogainei ausi grezno dzeltena krotālija.
«Nekāds bizness jau nesanāk. Aitas vilna maksā 50 santīmu kilogramā. Aitas gaļai arī cenas kritušās, bet vienas asinsanalīzes veikšana izmaksā astoņus latus,» tā saimnieks.
Saskaņā ar sevi
Vagonmājiņā starp saimniecības piederumiem un akumulatoriem bija daudz grāmatu. «Izdevumus latviešu valodā nevaru atļauties nopirkt, krievu valodā tie ir divreiz lētāki,» stāstīja saimnieks.
J. Ļagina uzticamie biedri ir trīs suņi – Lācis, Duksis un Melnis, kurš pirms diviem gadiem atnācis ciemos no kaimiņiem un tā arī palicis pie viņa. Ar kaimiņiem attiecības esot «nekādas».
Uz pagastmāju Juris aizbrauc tad, kad jāsaņemas un atkal jāklaušina par to pašu «elektrības lietu». Vienīgais, pie kā ejot parunāties par jaunumiem, ir pagasta lauksaimniecības organizators Stepans Drozdovs.
«Domāju, ka viņš arī ļoti grūtos apstākļos tomēr dzīvo saskaņā ar sevi. Jurī ir senču gēni, kas viņu cieši tur pie zemes. Citādāk viņš te nespētu dzīvot. Ar mīlestību pret zemi un saviem dzīvniekiem tiek piepildīta ik diena,» par J. Ļaginu sacīja S. Drozdovs.
Vajadzīgs ap tūkstoš latu
«Bauskas Dzīve» saņēmusi DET Bauskas tīklu rajona vadītāja Raita Ignatjeva komentāru:
– Lai nodrošinātu vienlaicīgu maksimālo slodzi 3 kW, nepieciešams izbūvēt jaunu 0,4 kV līniju aptuveni 0,2 kilometru garumā. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu lietotājam rakstveidā jāvienojas ar piegādātāju par projekta izstrādi. Izmaksas sedz lietotājs.
Objekts tiks būvēts rindas kārtībā. Par līguma slēgšanu paziņosim atsevišķi. Lai nodrošinātu elektroenerģijas pieslēgšanu zemnieku saimniecībai «Urdzes», aptuvenās celtniecības izmaksas ir tūkstoš latu. Pieslēguma maksa tiks konkretizēta pēc projekta izstrādes, būvdarbu pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles. Celtniecības darbu izdevumus var maksāt pa daļām, savstarpēji vienojoties. Pirmā iemaksa – ne mazāk kā 30 procentu no tāmes vērtības.
