Mūsu novadu vidusskolu absolventu sniegums valsts centralizētajos eksāmenos kopumā ir virs vidējā līmeņa valstī.
Šogad eksāmenu rezultātu tūlītēju salīdzināšanu ar iepriekšējo gadu rādītājiem nedaudz traucē atšķirīgā vērtēšana, proti, nevis ar līmeņiem, bet procentos atkarībā no maksimāli iespējamā punktu skaita. Tomēr «Bauskas Dzīves» apkopotie dati par visu 11 mūsu novadu vidusskolu absolventu sniegumu centralizētajos eksāmenos ļauj secināt, ka kopumā vērtējums ir virs vidējā valstī, lai arī atšķirīgos eksāmenos rādītāji ir dažādi.
Nestandarta situācijas
Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotie rezultāti par skolēnu sniegumu šī gada centralizētajos eksāmenos liecina, ka lielākoties, pārvēršot procentus līmeņos, dominē C un D līmenis. Tātad rezultāti valstī ir vērtējami kā viduvēji.
VISC pārstāve Baiba Bērziņa aģentūru BNS informēja, ka šogad pirmo reizi skolēni kārtoja centralizētos eksāmenus pēc jauno standartu prasībām, kas vidusskolā ir spēkā matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā jau trīs gadus. Tāpēc eksāmenos skolēniem jāparāda prasmes lietot zināšanas ne tikai standarta, bet arī nestandarta situācijās, kas norādot uz zināšanu dziļumu un noturīgumu. Rezultāti rādot, ka prasmes lietot zināšanas nestandarta situācijās varētu būt augstākas.
Vissliktākie vidējie sasniegumi centralizētajos eksāmenos valstī kopumā šogad vidusskolēniem bijuši vēsturē ar 37,16 procentiem un matemātikā – 37,26 procenti. Matemātikas eksāmenu nenokārtoja 132 skolēni. Vislabākais vērtējums ir franču valodā – 66,12 procenti, vācu valodā – 65,92 procenti, bioloģijā – 65,55 procenti, krievu valodā – 64,17 procenti, ķīmijā – 63,73 procenti.
Eksāmenā latviešu valodā vidējais rezultāts ir 55,71 procents, viens skolēns eksāmenu nav nokārtojis. Angļu valodas eksāmenā vidējais sniegums ir 54,71 procents, fizikā – 53,78 procenti.
Rundālē zina vēsturi
Rundāles novadā centralizētos eksāmenus kārtoja Pilsrundāles vidusskolas divpadsmito klašu skolēni un Saulaines profesionālās vidusskolas trešā un ceturtā kursa studenti.
Skolēnu vidējie sasniegumi centralizētajos eksāmenos Pilsrundāles vidusskolā ir vērtējami pozitīvi, jo visu priekšmetu vidējie eksāmenu rezultāti ir augstāki par valsts vidējo līmeni. Pretēji valsts rādītājam Pilsrundālē vēstures eksāmens uzrak-stīts vislabāk. Eksāmenu kārtoja divi skolēni, vidējais vērtējums ir 76 pro-centi. Bioloģijā rezultāti novērtēti ar 75 procentiem, krievu valodā – ar 74 procentiem, fizikā – ar 71 procentu. Latviešu valodas vidējais vērtējums visiem 17 skolēniem bija 70 procenti. Vājākais sniegums angļu valodā – 66,44 procenti, matemātikā – 63,35 procenti.
Saulaines profesionālajā vidusskolā vislabāk nokārtots krievu valodas eksāmens, sasniedzot vidējo vērtējumu 49,17 procenti. Latviešu valodā iegūti 42,30 procenti, bioloģijā – 35,60 procenti, angļu valodā – 30,35 procenti. Zemākie rezultāti ir vēsturē ar 24,28 procentiem un matemātikā ar 14,36 procentiem. Profesionālajā vidusskolā eksāmenu rezultāti ir zem vidējā valsts līmeņa. «Saulaines profesionālajā vidusskolā stundu skaits eksāmenu priekšmetos ir mazāks nekā vispārizglītojošajā skolā, bet eksāmeni visiem vienādi, tāpēc rezultāti ir proporcionāli apgūtajam,» skaidro Rundāles novada domes speciāliste IT un izglītības jomā Zinaida Sparāne.
Kopumā Rundāles novada jauniešu sasniegumi pārbaudījumos ir vērtējami pozitīvi, it īpaši Pilsrundāles vidusskolā, atzīst Z. Sparāne. Šogad Saulainē matemātikas eksāmenu nenokārtoja trīs skolēni, taču 3. kursa audzēkņi centralizētos eksāmenus var likt vēlreiz pēdējā kursā pēc gada.
Rundāles novadā atzinības rakstu par augstajiem rezultātiem valsts pārbaudījumos saņēma Sabīne Matuļeviča.
Ģimnāzija var lepoties
Bauskas Valsts ģimnāzija var lepoties ar savu pedagogu darbu – trijos šī gada valsts centralizētajos eksāmenos audzēkņu rezultāti ir augstāki nekā vidēji valstī, pauž pedagoģe Vija Cerusa.
Labi sasniegumi ir angļu valodas eksāmenā. Trim ģimnāzijas absolventiem vērtējums ir 90 – 100 procentu robežās, desmit audzēkņiem tas ir no 80 līdz 89 procentiem. Matemātikā vienam skolēnam ir augstākais vērtējums, trijiem vērtējums ir 80 – 89 procentu līmenī. Vislielākā pozitīvā bilance, salīdzinājumā ar vidējo radītāju valstī, ir centralizētajā valsts valodas un literatūras eksāmenā.
V. Cerusa «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka eksāmens latviešu valodā un literatūrā nav bijis viegls, par to liecina valsts vidējais rādītājs. Turklāt uzdevumi bija sarežģīti formulēti, pirms eksāmena nebija iespējams prognozēt, kādi klupšanas akmeņi tajos būs paslēpti.
Radošā darba sekmīgai izpildei absolventiem vajadzēja ne tikai labas literatūras, bet arī kultūrvēstures zināšanas. «Stundu skaits valodā un literatūrā ir minimāls, bet prasības augstas. Pedagogi daudz strādājuši papildus, arī skolēniem daudz bija pašiem jālasa un jāapgūst,» tā V. Cerusa.
Pārējās Bauskas novada skolās rezultāti ir tuvāki vidējiem rādītājiem valstī, dažos priekšmetos augstāki, citos – zemāki. Labi sasniegumi latviešu valodā ir Īslīces vidusskolā, kur vienam audzēknim rezultāts ir no 90 līdz 100 procentiem. Vidējo valsts līmeni pārsniedz Bauskas 2. vidusskolas absolventu zināšanas matemātikā. Angļu valodā trim šīs skolas jauniešiem vērtējums ir no 80 līdz 90 procentiem.
Valsts vidējo līmeni angļu valodā gandrīz sasnieguši Mežotnes internātvidusskolas audzēkņi, toties matemātika šīs skolas absolventiem bijis visgrūtāk apgūstamais mācību priekšmets.
Iecavā labāk valodās
Iecavas vidusskolas direktores vietniece Solveiga Lineja pilnu centralizēto eksāmenu analīzi vēl nav paguvusi paveikt, taču kopumā vērtē, ka matemātikā rezultāti nav tik labi kā pērn, toties angļu un latviešu valodā šī gada absolventi parādījuši labu sniegumu.
Kopumā 19 iecavniekiem dažādos eksāmenos vērtējums bija virs 80%, 75 skolēniem – 50 – 80% robežās. Katrīna Mertsa ir pirmā audzēkne S. Linejas pieredzē, kura 12. klasē likusi visus astoņus centralizētos eksāmenus. Sešos jauniete saņēmusi vērtējumu virs 80%, divos – 77% un 79%. «Kolosāli nolikusi!» sajūsmu neslēpj pedagoģe. Jāpiebilst, ka K. Mertsa vairākkārt saņēmusi atzinību par izcilām sekmēm un panākumiem dažādos konkursos.
Vecumniekos – uz pusēm
Vecumnieku novadā 52 procentiem skolēnu vērtējums centralizētajos eksāmenos ir no 51 līdz 100 procentiem, 48 procentiem – no 5 līdz 50 procentiem, «Bauskas Dzīvei» vēsta pašvaldības izglītības metodiķe Vija Beļūna. Vislabākie rezultāti kopumā vidēji uzrādīti latviešu valodas eksāmenā – 63 procenti, no izglītības iestādēm vislabāk veicies Valles vidusskolas audzēkņiem – vidēji iegūts 67 procentu vērtējums. Nākamā ir Vecumnieku vidusskola ar 64 procentiem.
Vissliktākie rezultāti kopumā ir matemātikas eksāmenā – vidēji novadā vērtējums ir 30 procenti. Vērtējumu no 5 līdz 20 procentiem saņēmis 21 jaunietis.
Vislabākos rezultātus individuāli sasniedzis Valles vidusskolas audzēknis Uvis Skola: angļu valodā – 81, bioloģijā – 71, latviešu valodā – 84 procenti. Robertam Ozoliņam no Misas vidusskolas angļu valodā 83 procentu vērtējums.
UZZIŅAI
Vēl pērn eksāmenu rezultātus noteica sešos līmeņos no A – augstākā – līdz F, bet šogad prasmes novērtētas ar procentiem. Procentuālo vērtējumu eksāmenā veido iegūto punktu skaita attiecība pret maksimālo iespējamo punktu skaitu.
Izņēmums ir eksāmeni svešvalodās, kur procentuālajam vērtējumam līdzās izmanto arī līmeņatbilstības kriteriālās vērtēšanas pieeju – A1, A2, B1, B2, C1, C2, kur A1 ir viszemākais līmenis un C2 – visaugstākais. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, izglītojamā sniegums tiek vērtēts, nosakot atbilstību iepriekš noteiktiem standartiem, neatkarīgi no tā, kāds ir bijis pārējās grupas sniegums. Šī pieeja dod skaidrāku priekšstatu par skolēna spējām un kompetenci un atvieglo eksāmena rezultātu salīdzināšanu, jo šāda sistēma tiek izmantota citās Eiropas skolās.
Avots: VISC.
UZZIŅAI
Izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska vērtējums:
«Centralizēto eksāmenu rezultāti uzskatāmi pierāda, ka kvalitatīvāka izglītība ir pilsētas skolās. Visticamāk, šie dati nav nejaušība un korelē ar faktu, ka lauku skolu pedagogi saņem ievērojami mazākas algas. [..] Lauku skolu problēmas risinājums ilgtermiņā būs jāatrod. Mēs redzam, kā to risina, piemēram, kaimiņos Igaunijā, kur tiek veidotas reģionālās valsts ģimnāzijas un apkārtējās novadu vidusskolas tiek pārveidotas par pamatskolām. Arī Latvijai būs jāmeklē risinājumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu izglītību reģionos.»
Avots: IZM.
