Viss, ko cilvēks ievieto internetā, var kļūt pieejams citiem. Tāpēc jāizmanto paņēmieni, lai pasargātu savus personas datus, lietišķo un personisko informāciju.
Internetu mūsdienās izmanto teju ikviens. Mazi bērni, jaunieši, pieaugušie un pensionāri ir iemanījušies baudīt interneta pasaules piedāvājumus, neuztraucoties par sekām, kas var iespaidot turpmāko datora drošību un konfidenciālas informācijas noplūšanu.
Jākontrolē bērnu gaitas
Mūsdienās bērni ar planšetdatoru vai mobilo tālruni rokās sabiedrībā vai mājās redzami teju biežāk, nekā lasot grāmatu vai spēlējoties ar
kādu rotaļlietu. Interneta piedāvājums mobilajā tīklā ir plašs, un pieeja arī dažādām nevēlama rakstura vietnēm nav ierobežota. Piefiksēt visas bērna gaitas virtuālajā pasaulē nav iespējams, bet var uzzināt apmeklētās mājaslapas un izmantoto datu apjomu. Viens no palīgieročiem te ir satura filtrs.
Interneta satura filtrs ir iespēja liegt bērniem piekļuvi nevēlama rakstura informācijai internetā, ierobežot datu apjomu un liegt pieeju reģistrēties maksas pakalpojumiem bez vecāku ziņas. Portāla lmt.lv informācija liecina, ka sadarbībā ar Latvijas mobilo sakaru operatoriem, izvērtējot Eiropas valstu aktuālākās tendences un idejas, ir izstrādāts «Uzvedības kodekss bērnu aizsardzībai mobilo sakaru jomā». Tas satur nelikumīgas un bērniem kaitīgas informācijas uzskaitījumu, kā arī iespējamos soļus viņu aizsardzībai no šādu datu saņemšanas.
Ierobežo pieeju un laiku
Progresīvākie filtri bloķē piekļuvi tiešsaistes lietojumprogrammām – tērzētavām, intereškopām vai tiešsaistes ziņojumu apmaiņai, liedz personiskas informācijas – vārdu, adrešu, telefona numuru – uzrādīšanu, liedz izmantot maksas lejuplādes. Var ierobežot laiku, kad iespējams piekļūt internetam, fiksēt aktivitātes internetā un automātiski nosūtīt brīdinājuma e-pastu, kad atrasti neatbilstīgi materiāli. Vairākumu filtru var aizsargāt ar paroli, lai bērni paši tos nevarētu apiet un atslēgt.
Filtra darbība ir noteikta pēc iestatījumiem, kuri paredz konkrētā rakstura nelabvēlīgās informācijas pieejamību, fiksējot to pēc atslēgas vārdiem vai frāzēm, liecina informācija mājaslapā drossinternets.lv.
Baušķenieks Lauris Kārkliņš, informācijas tehnoloģiju (IT) administrators, atzinīgi vērtē šādu pakalpojumu: «Iesaku vecākiem izmantot šo pakalpojumu, kontrolējot bērna gaitas interneta vidē.»
UZZIŅAI
2012. gadā virtuālajā vidē nozagtas ap 100 miljoniem identitāšu.
2013. gadā 2 miljoni paroļu nozagtas vietnē «Facebook», «Yahoo», «LinkedIn» un «Google».
«Adobe» aktīvo lietotāju dati nozagti 38 miljoniem cilvēku.
Dati: esidross.lv.
