Lieldienu dievkalpojumā kristīgajā centrā «Jaunā dzīve» septiņus gadus vecā baušķeniece Daniela Glorija Auguste pirmo reizi dziedāja solo. Viņa izpildīja dziesmu «Gods Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam». Svētku dievkalpojumā visa ģimene bija kopā – Danielas vecāki Jeļena un Guntis Augusti, brālis Adrians, kuram ir deviņi gadi.
Atrod savu draudzi
Augustu ģimene jau ilgi ir Bauskas kristīgā centra «Jaunā dzīve» draudzes locekļi. Jeļenai ir 30 gadu, bet ceļu uz draudzi viņa atrada 13 gadu vecumā, vēl būdama skolniece. Kādreizējais iecavnieks Guntis Augusts pirmo ticības pieredzi guva, labu draugu ietekmēts. Viņa toreizējām pārdomām par dzīves jēgu vajadzēja stingru pamatu. Guntis to ieguva, kopš 1997. gada darbojoties kristīgā centra «Jaunā dzīve» draudzē.
Ļena un Guntis ir auguši ģimenēs, kur ikdienā ticībai vērību neveltīja. Vienīgi Ļenas vecmāmiņa – katoliete – allaž ir lūgusi Dievu par saviem tuvajiem. Abi jaunieši iepazinās, dziedot «Jaunās dzīves» slavēšanas grupā, kuras dalībniece Ļena ir joprojām. Viņi apprecējās 2004. gadā un ir viena no daudzām jaunu cilvēku ģimenēm, kas aktīvi iesaistās draudzes dzīvē.
Adrians un Daniela vēl gulēja bērnu ratiņos, kad vecāki katru svētdienu viņus veda uz dievkalpojumiem. Vēlāk viņi paši ar prieku devās mammai un tētim līdzi uz draudzes namu, sāka apmeklēt svētdienas skolu. Augustu ģimenē katra maltīte sākas ar īsu galda lūgšanu, vakarā pirms gulētiešanas vecāki un bērni kopīgi lūdz Dievu.
Mūzikas iedvesmota
Ļena un Guntis ir dzīvespriecīgi, enerģiski cilvēki, ļoti atvērti pasaulei. «Ticība mums ir prieks un piepildījums. Mēs gribam tajā dalīties ar citiem,» uzskata Ļena. Viņa ir «Mūsas aptiekas» kasiere, Guntis strādā par šoferi. Laikā, kad Latviju piemeklēja ekonomiskā krīze, Guntis atrada darbu Zviedrijā.
Ticības pieredzē dalās Ļena: «Bērnībā dzīvoju Ceraukstē, uz mācībām Bauskā braucu ar skolēnu autobusu. Šoferis vienmēr atskaņoja dzīvespriecīgu, bet neparastu mūziku, ko agrāk nebiju dzirdējusi. Sapratu, ka tās ir Dieva pielūgsmes un slavēšanas dziesmas. Man ļoti gribējās uzzināt, kādi ir cilvēki, kuri tik līksmi un brīvi pielūdz Dievu. Pati pēc savas, nevis pieaugušo cilvēku gribas uzdrīkstējos atnākt uz kristīgā centra «Jaunā dzīve» dievkalpojumu. Tas notika 1999. gadā. Atnācu un paliku, jo gluži intuitīvi sapratu – šeit ir mana vieta. Tur bija tik daudz jauniešu, kuri patiesi un aizrautīgi slavēja Dievu, pateicās Viņam, centās apliecināt ticību darbos. Pēc vidusskolas iestājos Starptautiskajā Vasarsvētku Bībeles skolā Jelgavas rajona Ozolniekos. Mācījos teoloģiju, Bībeles doktrīnas – vairāk sev, nevis ar nodomu zināšanas pielietot. Izrādījās otrādi. Zināšanas tagad man noder gan ģimenē, gan draudzes darbā.»
Nostāties gaismas pusē
Augusti nekad nesūdzas par grūtībām. Gluži pretēji – savā daudzdzīvokļu namā viņi cenšas iesaistīties arī citu cilvēku sadzīves un psiholoģisko problēmu risināšanā, nepaliekot vien savā komforta zonā.
Guntis, atceroties savus meklējumus kristietībā, stāsta, ka viņu iespaidoja vairākas filmas: «Pirmā, ko varu nosaukt, ir «Elles zvani». Tas ir stāsts par slaveniem mūziķiem, kuri bez aplinkiem atzīst, ka kalpo sātanam. Tāds esot viņu bizness. Tas manī izraisīja pretrunīgas pārdomas. Izmisīgi pūlējos saprast, kā ir iespējams dzīvot tik duālu dzīvi un vai es, nebūdams mūziķis, to gribētu. Manas dvēseles norises kaut kā nemanāmi saklausīja vērīgi un korekti draugi, kuri norādīja īsto virzienu – Bauskas draudzi «Jaunā dzīve». Esmu bezgala pateicīgs par to. Ticība man nozīmē drošību savai ģimenei un sev. Daudz neprātoju par teoloģiskām nostādnēm, bet katru rītu pieceļos agrāk, lai izlasītu tās dienas noteiktos tekstus Bībelē. Darbs Zviedrijā mani nemaz neattālināja no kristīgās dzīves disciplīnas. Pilsētā Skarā ik svētdienu gāju uz vietējās Vasarsvētku draudzes dievkalpojumu, vienatnē lasīju Svētos Rakstus. Nav svarīgi, kur cilvēks atrodas. Galvenais ir nepazaudēt saikni ar Dievu katrā dzīves solī.»
Bērni uzdod jautājumus
Augustu ģimenes bērni vecākiem uzdod jautājumus par ticību, dzīvi, Svēto Rakstu personām un notikumiem, apstiprina Ļena.
«Bērni galvenokārt vaicā par labo un ļauno, par cilvēku rīcību, izvēli. Pagaidām viņi ir pārāk mazi, lai paši meklētu atbildes. Gluži tāda pati tradīcija kā vakara lūgšanas mūsu ģimenē ir atbildēšana uz Danielas un Adriana jautājumiem. Atzīstos, ka nav viegli runāt par ļaunumu, izskaidrot bērniem, kāpēc pasaulē ir tik daudz nežēlības. Ne jau Dieva griba, bet no Dieva attālinātu, nomaldījušos cilvēku rīcība rada izmisumu, traģēdijas un sāpes. Mēģinu par to stāstīt bērniem vienkārši un saprotami. Īsti nevaru saprast, kas mūsu laikmetā ir mainījies sabiedrības attieksmē pret ticību, taču jūtu, ka ir iestājusies remdenība. Tāpēc ļoti priecājamies, ka mūsu draudzes locekļi ticības garu spēj uzturēt dzīvu», saka Ļena.
UZZIŅAI
Bauskas kristīgais centrs «Jaunā dzīve» nodibināts 1994. gadā.
Centrs ir starptautiskās Vasarsvētku draudžu apvienības sastāvdaļa.
Draudzes mācītājs ir Andrejs Zaluckis. Dievkalpojumi ik svētdienu vienlaikus notiek latviešu un krievu valodā.
Draudzē darbojas koris, slavēšanas grupa, svētdienas skola, Bībeles studijas. Var iesaistīties jauniešu aktivitātēs, piedalīties kristīgajā kalpošanā, aizlūgt par draudzes locekļiem un citiem cilvēkiem.
Katru gadu augustā draudze Bauskā rīko starptautisku Vasarsvētku draudžu kalpotāju konferenci, ko apmeklē daudzi simti dalībnieku.
