D. Avotiņa. Un es nezinu, kā sargāt, un es nezinu, kur likt, Lai pie mana dārgā zieda Ļaunums nevarētu tikt.
D. Avotiņa
Un es nezinu, kā sargāt,
Un es nezinu, kur likt,
Lai pie mana dārgā zieda
Ļaunums nevarētu tikt.
Mēs, Raita Šūbas vecāki, vēlamies pateikt vislielāko paldies:
Dieviņam, Andrim Majauskim, Ivetai Kanapeckai, feldšerītei Valdai Bajārei, šoferītim Dzintaram Vērniekam, analīžu veicējiem, intensīvās terapijas nodaļas vadītājam Uģim Zeltiņam un māsiņām, ķirurgam Mārim Straumanim, Rīgas Bērnu klīniskās Universitātes slimnīcas ķirurgam Uldim Ivaram Lamsteram. Rīgas BKUS reanimācijas nodaļas vadītājam Vilnim Grīnbergam un personālam, 2. ķirurģijas nodaļas ārstam Uģim Ligeram un personālam. Pateicamies par sniegto medicīnisko palīdzību, par sirds siltumu, iejūtību, sapratni, teicamu pienākumu veikšanu, ārstējot visus slimos bērnus.
Sirsnīgs Paldies mūsu mīļajiem Jelgavas rajona kaimiņiem, SIA «Aips» kolektīvam, Mežgaļu pamatskolas direktorei Janīnai Kursišai, 9. klases audzinātājai Ausmai Rīnai, skolotājām, saimniecītēm un visiem pārējiem labajiem cilvēkiem, kas bija kaut drusciņ labās domās un lūgšanās kopā ar mums tik grūtā, ar vārdiem neizsakāmā brīdī. Paldies klasesbiedriem par lūgšanām, par uzmundrinošām vēstulītēm, par apciemojumu slimnīcā. Visu šo cilvēku labestība deva mums vēl lielāku cerību un spēku cīnīties.
Kopā ar Raiti vēlam visiem labu veselību, laimi, prieku, saticību, mīlestību! Paldies!
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds, –
Tas nezūd. Tas paliek. Un mirdz.
REGĪNA, ZIGMUNDS
