Tāda dīvaina lieta ir medaļas, ordeņi, piemiņas zīmes. Saņēmēju negaida nekādas priekšrocības vai materiāli labumi, tomēr cilvēks izjūt vārdos neizsakāmu gandarījumu, tāpat kā mazs bērns, kad māte viņam paglauda galviņu.
Tāda dīvaina lieta ir medaļas, ordeņi, piemiņas zīmes. Saņēmēju negaida nekādas priekšrocības vai materiāli labumi, tomēr cilvēks izjūt vārdos neizsakāmu gandarījumu, tāpat kā mazs bērns, kad māte viņam paglauda galviņu.
Protams, gadās izņēmumi, kad no apbalvojuma mēdz atteikties. Biežāk gan notiek otrādi – cilvēks jūtas to pelnījis, taču nav saņēmis. Šoreiz runa nebūs ne par vienu, ne otru situāciju. Pārdomas rosināja kādā Bauskas iestādē dzirdēta saruna. Darbinieki lasīja «Bauskas Dzīvē» publicēto rajona iedzīvotāju sarakstu, kuri apbalvoti ar 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmi.
«Savu biedru sarakstu iesniedzis uzņēmēju klubs «Bauska – ’97», bijušās Misas kūdras fabrikas kādreizējais direktors Krūmiņš par savējiem padomājis. Bet liela daļa pilsētas un rajona iedzīvotāju, īsti patrioti, kuri paveikuši reālu darbu 1991. gadā, Piemiņas zīmes saņemšanai nebija nominēti. Vai nav neviena, kas viņus izvirzītu?» vaicāja kāda no šīs diskusijas dalībniecēm. Viņa minēja konkrētus piemērus, ko nenāktu par ļaunu atsaukt atmiņā.
Kas Bauskā sāka Brīvības pieminekļa atjaunošanu un godam to paveica? Pašu cilvēki – domubiedru grupa, baušķenieka Viestura Mēteļa rosināta. Process sākās vēl 1989. gadā, kad Viesturs kopā ar Raiti Ābelnieku izpētīja monumenta vēsturi, Cēsīs sameklēja pieminekļa autora dēlu tēlnieku Andreju Jansonu. Par atjaunošanas niansēm viņi konsultējās arī ar skulptoru Mārtiņu Zauru. Šos cilvēkus vadīja apbrīnojams entuziasms un ticība darāmā svarīgumam. Nebija ne pazīšanos, ne ietekmīgu personu atbalsta. Diezin vai kāds šodien atceras, kā Viesturs Mētelis ar īrētu kravas mašīnu brauca uz Tallinas metāllējēju darbnīcām pēc gatavās skulptūras? Par spīti ceļā notikušām ķibelēm, atjaunotā pieminekļa atklāšana notika paredzētajā laikā. Protams, Viesturam nepiemīt talants ar tēlainām un spilgtām runām uzstāties mītiņos un sapulcēs. «Īstenie latvju patrioti» daļai sabiedrības diemžēl asociējas ar brīnišķām oratoru dāvanām, nevis ar darbiem un nelokāmu stāju.
Pieļauju, ka neviens tā arī neuzzinās toreizējā Iecavas ciema izpildkomitejas deputāta vārdu, kurš 1991. gada janvārī pavadīja «Bauskas Dzīves» reportierus uz padomju armijas karaspēka daļu Zālītē. Tur viņš uzkavējās garas stundas, meklējot jebkādu dialoga iespēju ar naidīgi noskaņotiem militāristiem. Katrai pārsteidzīgi izteiktai frāzei toreiz varēja būt neparedzamas sekas. Taču arī šī vīra vārds nav atrodams Piemiņas zīmes saņēmēju sarakstā.
Barikāžu dalībnieku Piemiņas zīme vēl tiks pasniegta maijā. Jācer, ka uzradīsies vairāk to iestāžu vadītāju, sabiedrisko organizāciju, kuras apbalvojumam ieteiks to patiesi pelnījušos. Lai nebūtu rūgti aizmirsto….
