Melnā un zelta krāsa dominē Nacionālā teātra izrādē «Salome». Divi majestātiskie toņi vislabāk raksturo iestudējumu, un tas ir kvalitatīvs visās komponentēs.
Pārdomāti un saskaņoti
Jāuzteic režisors Viesturs Kairišs, kostīmu māksliniece Krista Dzudzillo, scenogrāfs Reinis Dzudzillo, horeogrāfe Elīna Lutce, aktieri. Visi procesā iesaistītie savu darbu paveikuši maksimāli labi. Līdz pēdējam stariņam pārdomāta gaismu koncepcija, skatuves uzbūve rada savu stāstu, vienlaikus atvēlot organisku vidi aktierspēlei. Līdzās vārdam no skatuves runā aktieru ķermeņi, iestudētās kustības. Ideāls ir pat izrādes ilgums – notikumus izspēlē vienā cēlienā nepilnu divu stundu garumā.
Veidojot izrādes koptēlu, V. Kairišs izmanto 1891. gadā pirmpublicēto Oskara Vailda lugu, tai pievienojot 1905. gadā sarakstīto Riharda Štrausa operas mūziku. Izrādē skan operas «Salome» 1968. gada ieraksts Londonas Simfoniskā orķestra un solistu Monseratas Kavaljē, Šerila Milna, Riharda Lūisa un Regīnas Resnikas izpildījumā. Viestura Kairiša paņēmiens fonā klusi atskaņot mūziku, kurai aktieri «runā virsū» tekstu, – ir diskutabls. Varēja manīt, ka aktieri iepauzē, lai sacītais sakristu ar mūzikas ritmu.
Kailums raisa emocijas
Visspilgtāk uzrunā galveno lomu atveidotāji – Salome ir Agnese Cīrule, Hērods – Arturs Krūzkops.
A. Krūzkops katrā nākamajā izrādē žilbina ar jaunām profesionālām virsotnēm. Viņš ļoti niansēti spēj parādīt gan spēcīgu valdnieku, gan ļoti vāju, viegli traumējamu un žēlojamu būtni. Aktiera fiziskā forma ļauj viņam demonstrēt kailumu uz skatuves, turklāt neapģērbtā miesa lieliski iekļaujas kopējā vēstījumā.
Salomes lomā A. Cīrule līdz apzinīgumam perfekti izpilda visas režisora norādes. Mini zelta kleitiņā viņa žilbina ar seksīgumu, dažbrīd rādot mazu, izlutinātu meiteni.
Sāpes, iekāre un izmisums
Gundars Grasbergs ir mākslinieks, kurš reti kad pieviļ skatītājus. Šoreiz viņam Jāņa Kristītāja lomā nav daudz izpausmes iespēju, taču runā ķermenis, viņa klusēšana, mazkustīgums. Skatītājus zālē ielaiž 15 minūtes pirms sākuma, un G. Grasbergs visus sagaida uz paaugstinājuma zāles vidū. Viņš uzrunā publiku ar vienkāršību, vizuālo askētismu. Viņa balss izskan skaļi un kā no tāluma, viņa jūtās savijas mīlestība, dzīvotalkas ar pravieša nolemtību.
Atsevišķs, vizuāli baudāms kopums ir masu skatu dalībnieki – topošie aktieri, kas izrādē tērpti spožos zelta un brokāta tērpos. Jauno vīriešu ķermeņi kalpo vienu brīdi kā nodevības, citā ainā kā seksuālā piepildījuma paudēji. Izrādē neizskan viņu balsis, taču acis, sejas vaibsti un ķermeņa kustības izspēlē krāšņu partitūru, kurā ir viss: sāpes, prieks, iekāre, izmisums, lepnība un nolemtība.
Septiņu plīvuru deja
Iestudējums ir simbolu pārpilns. Katrs pats var meklēt režisora vēstījumu garajā galdā, kas novietots skatuves proscēnijā, modes skatēm raksturīgajā mēlē, kura iestiepjas skatītāju zālē līdz pat sestajai rindai. Izrādē «spēlē» līdzās skatuvei esošās pirmā un otrā balkona ložas, sava loma ir dzelzs priekškaram, kuru teātrī izmanto ārkārtas situācijās kā ugunsdrošības aizvaru. Zeltā mirdzošā Nacionālā teātra skatuves mute ir kā paplāte, uz kuras Salomei tiek pasniegta Jāņa Kristītāja galva.
Operas «Salome» zinātājiem interesanti būs redzēt, kā režisors atrisinājis muzikālā iestudējuma kulmināciju – Salomes deju ar septiņiem plīvuriem. No žanra klasikas šeit nav palicis pāri nekas, taču V. Kairiša versija ir ne mazāk emocionāli un vizuāli piepildīta. Vērts samaksāt par teātra biļeti vairāk, iegūstot sēdvietu zālē ne tālāk par desmito, divpadsmito rindu. Daudzās izrādes epizodēs svarīgi ir saskatīt aktieru grimases, šķietami nepamanāmās kustības.
Salomes stāsts
Salome ir vēsturiska persona, ķēniņa Hēroda sievas Hērodijas meita no pirmās laulības. Viņa dzimusi mūsu ēras 14. gadā.
Viņas patēvs Hērods, nebūt ne nevainīgu motīvu vadīts, apsolīja daiļajai meitenei izpildīt jebkuru vēlēšanos, ja vien viņa piekritīs dejot dzimšanas dienas svinībās. Salome piekrita, par to pieprasot Jāņa Kristītāja galvu. Hērodam nekas neatliek, solītais jāpilda. Pēc kāda laika atnāk bende ar Jāņa Kristītāja galvu uz paplātes. Saņēmusi to abās rokās, Salome dzied triumfa, izsmiekla, nožēlas pilnu dziesmu, beigās noskūpstot Jāņa Kristītāja asiņainās lūpas. O. Vailda lugas stāsts balstīts Marka un Mateja evaņģēlijos.
