Izstāde «Kristīgās vērtības» atvērta Jelgavas Ģ. Eliasa vēstures un mākslas muzejā. Atklāšanā 18. janvārī piedalījās četru kristīgo konfesiju pārstāvji.
Izstāde «Kristīgās vērtības» atvērta Jelgavas Ģ. Eliasa vēstures un mākslas muzejā.
Atklāšanā 18. janvārī piedalījās četru kristīgo konfesiju pārstāvji. Bija ieradies arī Bauskas katoļu mācītājs Pēteris Skredeļs un Ozolaines priesteris Romualds Baļčūns.
Liturģiskie tērpi no Bauskas
Pēteris Skredeļs aktīvi iesaistījās ekspozīcijas veidošanā. Viņš izstādei piedāvāja katoļu garīdznieku amata tērpus – kapu, stolu un ornātu. Kapa atgādina krāšņu apmetni violeti sarkanīgā tonī. Mācītājs skaidroja, ka to ģērbj Visusvētākā Sakramenta uzstādīšanas laikā. Kapa ir Ciešanu laika (pirms Lieldienām) tērps. Savukārt ornāts un stola ir liturģiskie tērpi, ko mācītāji valkā, vadot Svēto Misi.
Izstādīta 13 gleznu kolekcija «Krusta ceļš». Tā pieder Bauskas katoļu baznīcai. Pēteris Skredeļs precizēja, ka Bauskas katoļu baznīcā pašlaik atrodas otra kolekcija ar tādu pašu nosaukumu. Izstādē eksponētās gleznas, kas līdz šim atradušās baznīcas arhīvā, noteikti ir vecākas, apgalvoja priesteris.
Konfesijas demonstrē saskaņu
Bauskas katoļu mācītāja atsaucība iepriecinājusi izstādes kuratori Mariju Kauperi: «Mēs pat nevarējām iedomāties, ka interese būs tik liela. Izstādi iekārtot rosināja Viņa Ekselence Jelgavas diecēzes katoļu bīskaps Antons Justs. Viņš mudināja tradicionālo kristīgo konfesiju vadītājus atzīmēt kristietības trešās tūkstošgades sākumu ar ekumeniskas (vienojošas) ekspozīcijas ierīkošanu muzejā. Sabiedrības interese bija tik liela, ka visas atnestās relikvijas nemaz nevarējām izstādīt. Eksponātus piedāvāja daudzi jelgavnieki, arī pilsētas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans.»
Atsevišķi stendi un vitrīnas iekārtoti luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu konfesijai. Interesantu ekspozīciju izveidojusi Jelgavas Svētā Simeona un Annas pareizticīgo draudze. Fotogrāfiju stendā atspoguļots dievnama atjaunošanas process, kas sākts 1993. gadā. Starp citu, šajā draudzē vairākus gadus kalpojis arī Bauskas pareizticīgo baznīcas mācītājs Tēvs Jevgeņijs. Ikviens izstādes apmeklētājs var pārliecināties, kāds pašlaik izskatās rekonstruētais pareizticīgo dievnams, jo ēka atrodas blakus muzejam.
Ģimenes piedāvā relikvijas
Katoļu konfesijas vitrīnās var aplūkot arī ģimeņu relikvijas, kas ņemtas līdzi izsūtījumā uz Sibīriju. Jelgavnieces Marijas Ladusānes dzimta saglabājusi krucifiksus, rožukroni un miniatūras kartītes ar Jēzus attēlu.
Izstādes kuratore Marija Kaupere parādīja vairākus unikālus priekšmetus, ko piedāvājusi Latvijas Poļu biedrības priekšsēdētāja Jadviga Radziņa. Tāda ir piemiņas medaļa ar pāvesta Jāņa Pāvila II un Aglonas bazilikas attēlu. Medaļa kalta 1992. gadā par godu pāvesta vizītei Latvijā. Jadvigas Radziņas kolekcijā ir komplekts no Izraēlas – eļļas, Jordānas upes ūdens, smilšu un zemes pudelītes. Viņai pieder relikvija – krucifikss – no Čenstohovas klostera Polijā.
Zvārgulīši un baznīcas zvans
Izcils retums ir 18. gadsimtā Jelgavā izdotās un iespiestās astoņas Bībeles. Šai eksponātu grupai pieder arī Kalnmuižas baznīcas 1709. gadā lietais zvans. Tas sver vairāk nekā 209 kilogramus.
Luterāņu konfesijas vitrīnā glabājas mūsdienu cilvēkam nepazīstams priekšmets – zirga sakas ar daudziem zvaniņiem. Tās izmantoja, svētdienās braucot uz baznīcu. Katram zvārgulītim ir citādāka skaņa.
Jelgavas baptistu draudze iekārtojusi fotostendus, kas atspoguļo baptistu Dziesmu svētku vēsturi. Pirmā kopīgā sadziedāšanās notika 1925. gadā Liepājā. Nākamie Dziesmu svētki tika rīkoti pēc ilga pārtraukuma 1992. gadā Talsos un 1996. gadā Ogrē. Tos apmeklēja arī daudzi Bauskas baptistu draudzes locekļi. Vairāki baušķenieki dziedāja Rīgas Mateja draudzes korī. Nākamos Latvijas baptistu Dziesmu svētkus šovasar paredzēts rīkot Ventspilī.
