Austrumeiropā, Krievijā, bijušajās Padomju Savienības zemēs raksturīgs ļoti augsts pašnāvību skaits.
Austrumeiropā, Krievijā, bijušajās Padomju Savienības zemēs raksturīgs ļoti augsts pašnāvību skaits. To raksturo publikācijai pievienotā diagramma.
Sociologi un psihologi par galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki paši izšķiras aiziet no šīs dzīves, min ģenētiskos, romantiskos, ekonomiskos cēloņus, sociālo programmu trūkumu valstīs, alkoholismu. Filadelfijā iznākošā amerikāņu avīze «The Philadelphia Inquirer» publicējusi šādu pētījumu par pašnāvībām postsociālisma valstīs, īpaši analizējot Ungāriju un tās dienvidu reģionu Morahalomu. Tur reģistrētais pašnāvību skaits ir augstākais pasaulē – 47,2 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Amerikāņi gan atļaujas pat minēt pakārušos ungāru vārdus, uzvārdus, kas Eiropas žurnālistikā šķiet neētiski un nepieņemami. Bet vairākums nāvē aizgājušo ir bijuši izputējuši zemnieki un arī, kā amerikāņi raksta, – viskija dzērāji…
Diagrammā redzams, ka pasaulē vislielākais pašnāvību skaits diemžēl tiek fiksēts Baltijas valstīs. Latvijā 1998. gadā – 34,89 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Bauskas rajonā 1999. gadā bijušas 24 pašnāvības, tas ir, 44,6 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, pasaules mērogā milzīgi augsts rādītājs. Eksperti uzskata, ka tā ir pagaidu parādība tieši ekonomikas stabilizēšanās periodā, kad šajās zemēs notiek pāreja uz tirgus ekonomiku. Baltijā pašnāvību galvenie cēloņi varētu būt tieši ekonomiska rakstura. Liela ietekme uz cilvēku ir tām pretišķībām, kas vērojamas ikdienā, – mūsu valstij ir neatkarība, mums ir demokrātija, bet cilvēki kā indivīdi, kā personības nespēj realizēties.
Informācijas avots – Pasaules Veselības organizācija un «The Philadelphia Inquirer»