Izdzirdēju šādus «Bauskas Dzīves» žurnālistiem adresētus pārmetumus: «Vai ir taisnīgi kritizēt skolu, kas jūsu pašu bērnus sagatavo dzīvei?.. Pieprasu atsaukt redakcijas viedokli!..».
Izdzirdēju šādus «Bauskas Dzīves» žurnālistiem adresētus pārmetumus: «Vai ir taisnīgi kritizēt skolu, kas jūsu pašu bērnus sagatavo dzīvei?.. Pieprasu atsaukt redakcijas viedokli!..» Nē, lasītāj, šis teksts nav ņemts no, teiksim, 1973. gada. Tas izskanējis tikko, laikā, kad jau septīto gadu dzīvojam brīvā Latvijā un septīto gadu neatlaidīgi tiecamies pēc demokrātijas. Bet demokrātiskā sabiedrībā, kā zināms, katram tiesības paust savu viedokli, un «raganu medības» pret viedokļa izteicējiem nebūtu pareizā rīcība. Civilizēta darbības forma būtu savas nostājas un attieksmes likšana pretī viedoklim, kuru uzskata par nepareizo, nevis kategoriska prasība šo viedokli atsaukt. Galu galā viedoklis tomēr nav krekls, ko var novilkt un uzvilkt, kad un kā labpatīk…
Jā, vietējā avīzē strādājošajiem ir nesalīdzināmi grūtāk paust viedokli (īpaši, ja tas ir kritisks) par vietējām institūcijām un norisēm. Daudz vieglāk ir pilnas lapas pierakstīt, kritizējot Sadamu Huseinu vai arī Latvijas valdību. Bet kā lai izsakām pārmetumus slimnīcai, kurā varbūt rīt pašiem nāksies «iegulties» (tputputpu)? Skolai, kurā mācās mūsu bērni? Frizētavai, uz kuru pēc nedēļas jādodas griezt matus? Nupat diskutējot par šo tēmu ar zviedru kolēģiem, no viņu attieksmes nepārprotami sapratu – ja mēs tā sāksim skatīties uz savām interesēm, tad ir laiks no avīzes aiziet, jo tādam laikrakstam zūd jēga.
Masu saziņas līdzekļiem (pie kā pieder arī mūsu laikraksts) ir jāveicina demokrātiskas sabiedrības izveide, jāpārrauga un jākontrolē sabiedrība un tās institūcijas. Tas ir mūsu žurnālistu uzdevums, pienākums, pat misija un galu galā – arī maizes darbs. Bet darbs ir jādara.
Mūsu vaina, ka līdz šim neesam iedzīvotājus pietiekami audzinājuši izprast demokrātiju, apzināties, ka vārda brīvība ir viena no demokrātijas garantijām. Es pilnīgi uzņemos šo atbildību, jo mūsu laikrakstā bijis pārāk maz komentāru un viedokļu, lasītāji nav radināti uzklausīt un apzināt kritiku. Tāpēc diemžēl reakcija bieži vien ir slimīga. Kritika jau nepatīk nevienam, tomēr tā liek uz sevi paskatīties no malas, un tas ir tikai svētīgi.
Demokrātiskā sabiedrībā cilvēkiem ir tiesības būt informētiem un izteikt savus viedokļus. Arī vietējām pašvaldībām tas jāgarantē. Kaut mazs, bet tomēr solītis šajā demokrātiju stiprinošā virzienā sperts, piemēram, Bauskas Domē. Līdz pagājušajai trešdienai tur visiem pieejams apskatei bija izlikts Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcijas pirmprojekts. Iedzīvotāji varēja ar to iepazīties, izteikt jautājumus, vērtējumus, priekšlikumus. Iespēja bija. Kā to izmantojām, tas nu pašu ziņā. Kūtrumam un noklusēšanai nebūtu īstā reize. Arī sava viedokļa paturēšana pie sevis, ko daži uzskata par pareizu, nav demokrātijas attīstību veicinošs faktors.
