Īslīces vidusskolas absolventi vēl atceras, ka mācību iestādes vecās ēkas bēniņu telpā ir bijis iekārtots muzejs.
Īslīces vidusskolas absolventi vēl atceras, ka mācību iestādes vecās ēkas bēniņu telpā ir bijis iekārtots muzejs.
Lai nokļūtu vēstures liecību krātuvē, vajadzēja kāpt augšup pa stāvām trepēm. “Ieejot muzejā, skatienam pavērās attēls, kurā bija redzama strūklaka, tās tuvumā es un arī mans brālis,” tāds ir pirmais atmiņu impulss bijušajai īslīcietei Agrai, kura deviņus gadus mācījās vietējā skolā. Vēl viņa bilst, ka bērni bieži apmeklējuši muzeju un kādreizējais vēstures skolotājs Gunārs Čonka pratis audzēkņiem radīt interesi par šo mācību priekšmetu.
Zīmīgs atgādinājums jubilejas dienās
Mācību iestādes muzeja tagadējā vadītāja Vaira Dundure zina stāstīt: “Gunārs Čonka izveidoja vēstures muzeju un to iekārtoja. Materiālu klāstā vairāk apkopojuma bija par skolu, nedaudz arī par pagasta dzīvi. Manuprāt, skolotājam Čonkam vēsture bija sirdslieta.”
Muzejs pastāvēja arī pēc tā veidotāja aiziešanas mūžībā. Vecās skolas ēkas renovācijas laikā deviņdesmito gadu beigās krājums bija jāpārvieto un jāglabā kaut kur citur. Īpašas telpas neatradās, un tā līdz pat šī gada rudenim. V. Dundure neslēpj, ka daļa materiālu gājusi zudībā, bet to ir gana, lai veidotu jaunu ekspozīciju. Doma par to aktualizējās 2002. gadā, svinot skolas 115 gadu jubileju. Tad arī tapa vairāki stendi par skolas vēsturi, kas ir saglabāti un novietoti jaunajā telpā. Un tā no pagaidu izstādes konkretizējās doma par muzeja izveidi. “Patiesībā ideja par skolas muzeja atjaunošanu visu laiku bijusi dzīva, bet neatbildēts palika jautājums – kur? Muzejam taču vajag vienu atsevišķu telpu. Tikmēr fantazējām, kamēr vieta atradās. Šogad izremontēta speciāla telpa mācību iestādes jaunajā korpusā, bēniņu daļā,” teic V. Dundure.
Liek stipru pamatu
Vairāki pedagogi rūpējušies, lai skolas vēsture veidotos arī tajos gados, kad muzejs nedarbojās. Skolotāja Gunta Čonka kārtoja mācību iestādes gadagrāmatu, kurā ir daudz fotoattēlu un hronoloģisks vēstījums par interesantākajām norisēm. V. Dundure uzteic pensionēto skolotāju Veltu Balodi: “Viņa tā kā pelīte lielāko daļu materiālu savāca savā klasē, salika vienā kabūzītī visu pa plauktiņiem aiz atslēgas. Man prieks, ka vietējā pašvaldība ir radusi iespēju finansēt Veltiņas darbu un viņa kļuvusi par muzeja krājuma glabātāju. Skolotāja grupē materiālus, palīdzēs noformēt stendus.”
Īslīcieši, no jauna veidojot muzeju, to dara pārdomāti. 5. un 6. klašu vēstures skolotāja Vaira Dundure pieteicās kursos, ko organizēja Latvijas Skolu muzeju asociācija. Pēc 36 stundu ilgām mācībām pedagoģe ieguva sertifikātu “Skolas muzeja vadītājs”. Vaira atzīst, ka kursi bija vērtīgi teorētiskā un praktiskā ziņā. Kopā ar citu mācību iestāžu pārstāvjiem gūtas idejas pašu muzeja sakārtošanai. Vairasprāt, nav jācenšas kopēt citu pieredzi, bet jāizceļ sev raksturīgākais. Interesants bijis Rīgas 1. ģimnāzijas muzeja apmeklējums, tas pārsteidz ar materiālu bagātību. Šī ir īpaša skola, kurā izglītojušās daudzas pazīstamas personības, kas arī palīdz uzturēt muzeju.
V. Dundure, konsultējoties ar vēsturniekiem Aigaru Urtānu un Raiti Ābelnieku, rakstīja muzeja nolikumu, lai lielajam darbam ir stabils pamats.
Domās ir nākamā gada maijs
Ja viss veiksies, kā iecerēts, tad maija otrā pusē, kad tiek svinēta Starptautiskā muzeju diena, Īslīces vidusskolā atklās jaunizveidoto ekspozīciju. Šajā telpā būs viss, kas saistīts ar skolas vēsturi. Vaira klusībā domā, ka nākotnē tiks izremontēta vēl viena telpiņa, kurā varētu izvietot novadpētniecības materiālus, arī par vietējo pagastu. Īslīces pašvaldība veicina un finansiāli atbalsta skolas dažādas aktivitātes, arī muzeju veidošanu.
Pirms desmit gadiem Vaira Dundure neparedzēti sāka mācīt vēsturi piektās un sestās klases bērniem, to viņa dara joprojām un ir pārliecināta, ka šajā vecumā audzēkņiem jāsniedz ieskats savas zemes senlaikos. Pēc tam viņiem ir vieglāk saprast pasaules vēsturi. Un Latvijas vēsturisko notikumu izziņā liela nozīme ir skolas muzejam, kur nereti veidojas pirmais plašākais priekšstats par savu zemi.