Zigurds Gustiņš ir dzimis 1919. gada 28. janvārī Kulpju muižā Jaunsvirlaukas pagastā. Bērnība viņam pagāja Bauskas apriņķa Svitenes pagasta Kalna Anzēnu mājās.
Zigurds Gustiņš ir dzimis 1919. gada 28. janvārī Kulpju muižā Jaunsvirlaukas pagastā. Bērnība viņam pagāja Bauskas apriņķa Svitenes pagasta Kalna Anzēnu mājās.
Mācās pie klasiķiem
Pēc Svitenes pagasta pamatskolas beigšanas Z. Gustiņš iestājās Jelgavas lauksaimniecības skolā, ko vēlāk pārcēla uz Mežotni. Mācoties jauneklis ilustrēja skolas žurnālu, kur atklājās viņa talants. 1937. gadā, absolvējis lauksaimniecības skolu un nokārtojis iestājpārbaudījumus, Z. Gustiņš tika uzņemts Latvijas Mākslas akadēmijā. Studiju gados viņš skolojies pie Konrāda Ubāna, Borisa Vipera, Kārļa Miesnieka, Voldemāra Tones. 1940. gadā Z. Gustiņš beidza Mākslas akadēmijas zīmēšanas klasi un turpināja apgūt grafiku meistardarbnīcā, kur viņa autoritāte bija grafiķis Rihards Zariņš, lai gan jaunais mākslinieks pie izcilā grafiķa nav mācījies. Studējot Mākslas akadēmijā, Z. Gustiņš piepelnījās ar dažādiem darbiem lietišķajā grafikā, galvenokārt zīmējot konservu kārbu un dzērienu pudeļu etiķetes.
1940. gadā Z. Gustiņš nodibināja ģimeni. Viņam laulībā ar Birutu Cildermani piedzima trīs dēli: 1942. gadā – Zigurds, 1944. gadā – Rolands, bet 1947. gadā – Atis.
Kara ainas un leģionāra tēls
Kara gados studijas Mākslas akadēmijā nācās pārtraukt, jo 1943. gadā Z. Gustiņš tika mobilizēts latviešu leģionā, kur bija kara korespondents. Kara gaitas atspoguļo daudzi viņa zīmējumi, tur tēlotas vietas, kurām pāri gāja frontes līnija gan Krievijā, gan arī Latvijā. Šajā laikā zīmēti arī portreti, taču tie gandrīz vienmēr atdoti īpašniekiem. Īpašs ir ilustrētā žurnāla “Laikmets” 1944. gada 18. februāra numurs, kura vāku rotā Bruņinieka pakāpes Dzelzs krusta kavaliera Voldemāra Veisa portrets. Tā autors ir Z. Gustiņš.
Latviešu leģionāra gaitās Z. Gustiņš tikās ar vēl vairākiem kara korespondentiem – māksliniekiem. Daudzi no tiem bija Romana Sutas audzēkņi. Ar viņiem bieži tika spriests, kāds varētu būt latviešu leģionāra tēls šajā karā. Šīs tematikas zīmējumu skices diemžēl nav saglabājušās, taču ir zināms, ka tēla veidošanas vienprātība gan ir tikusi panākta. Proti, sākumā latviešu leģionārs bija saposies, stalts jauneklis ar gaišiem matiem un cerību pilnu skatu, ārēji līdzīgs vācietim. Vēlākajos kara gados viņš kļuva noputējis un nomocījies, ar sāpēm un vilšanos sejā par kritušajiem draugiem un cīņubiedriem.
Vadoņu portretu zīmētājs
Kara beigās Z. Gustiņš nonāca Kurzemē, kur 1945. gada pavasarī padevās gūstā un līdz 1946. gadam atradās izsūtījumā Tālajos Austrumos, kur nometnē turpināja zīmēt, jo vienmēr viņam līdzi bija grafīta zīmuļi. Latvijā Z. Gustiņš atgriezās 1947. gadā un ar ģimeni dzīvoja Pilsrundālē, kur, līdzīgi kā savulaik vietējie mākslinieki Arnolds Nullītis un Pēteris Ruņģis, bija skolotājs vietējā pamatskolā, bet vēlāk Bauskas pamatskolā.
Pēc Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja izveidošanas Z. Gustiņš paralēli strādāja par muzeja mākslinieku noformētāju, kā arī radīja etnogrāfiskos zīmējumus muzeja rīkoto ekspedīciju laikā. Papildu ienākumus deva arī daudzie noformēšanas darbi rajona kolhozos, sovhozos u. c. ražošanas uzņēmumos. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā glabājas šajā laikā uz audekla tapušie Staļina un Ļeņina portreti, kas apliecina mākslinieka talantu, jo tolaik zīmēt vadoņu portretus uzticēja tika augstas kvalifikācijas māksliniekiem. Šajā laikā pēc vietējo amatpersonu pasūtījuma tapa arī divas heraldiskas skices. Proti, bija iecere mainīt Bauskas pilsētas ģerboni, un vienā no Z. Gustiņa skicēm redzama heraldiskā lauva, kas ķepās tur sirpi un āmuru, bet otrā skicē – zvaigzni.
Kopā ar Ziedoni Purvu u. c. tā laika sabiedriski kulturālā darba aktīvistiem Z. Gustiņš piedalījās Bauskas kultūras nama aktivitātēs, veicot gan tradicionālos mākslinieka noformētāja darbus, gan arī veidojot teātra izrāžu dekorācijas un emblēmas Bauskas rajona mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem.
Īsā mūža mākslas mantojums
Paralēli darbam Bauskā Z. Gustiņš atsāka studijas Mākslas akadēmijā. Lielākoties Bauskā un tās apkārtnē dažādās tehnikās tapa liels skaits zīmējumu. Tika veidotas gan skices, gan lauku ainavas, viensētas (arī zemnieku – kolhoznieku – ikdiena un sadzīve) un klusās dabas, kā arī tuvinieku un kolēģu portreti. Īpaša tematika bija mazpilsētas Bauskas skati – ielas un ēkas (arī kara postījumi un to likvidēšana), baušķenieku portreti un sadzīves ainas. Daudz zīmēta arī Rundāles pils un tās elementi. Mākslinieka atstātajā mantojumā varam atrast, piemēram, pils vārtu, fasādes, nobrauktuves, kā arī atsevišķus pils parka zīmējumus.
Eksponēs jauniegūtos darbus
Pirmo personālizstādi, kurā tika eksponēti 153 zīmējumi, Z. Gustiņš rīkoja 1950. gada rudenī Bauskas pamatskolā. Diemžēl jau tā paša gada 30. decembrī mākslinieku pieveica galvas smadzeņu plēves iekaisums (meningīts).
Pēc Z. Gustiņa nāves atklātas vēl trīs izstādes. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā viņa darbu izstādes bijušas 1951., 1961. un 1979. gadā. Z. Gustiņa atstātais zīmējumu mantojums ir mērāms vairākos simtos. Lielākā daļa darbu glabājas Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā (daži no tiem ir skatāmi pilsētas vēstures ekspozīcijās), kā arī pie Z. Gustiņa tuviniekiem. Nesen viņa dēls Zigurds muzejam nodeva vēl daļu no mākslinieka daudzajiem zīmējumiem. Latvijas centrālajās mākslas darbu krātuvēs Z. Gustiņa zīmējumu nav, un līdz ar to mākslinieka daiļrade plašākam skatītāju lokam ir maz pazīstama. Ņemot vērā to, ka kopš pēdējās Z. Gustiņa darbu izstādes ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi, vistuvākajā laikā pilsētas muzejs ir iecerējis sarīkot mākslinieka labāko darbu izstādi. Tajā kopā ar zīmējumiem no muzeja krājuma tiks eksponēti arī jauniegūtie mākslinieka brīnišķīgie tēlojumi dažādās tehnikās.
