Izstādi «Bauskas bērni fotogrāfijās» vakar, 8. augustā, atvēra Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Izstādi “Bauskas bērni fotogrāfijās” vakar, 8. augustā, atvēra Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. Melnbalto attēlu autors ir jelgavnieks Oskars Lekuns, kurš īsteno projektu “Sarunas rotaļu laukumā”, veidojot bērnu fotogrāfiju ciklus dažādās pilsētās.
Ierauga klases biedru attēlus
Laikposmā no 2005. līdz 2006. gadam portreti ir veidoti Bauskas mūzikas, mākslas skolā un bērnunamā “Annele”. Tādēļ izstāde vislielāko interesi varētu izraisīt bērniem, kas pozēja fotomāksliniekam, viņu vecākiem un pedagogiem. Savukārt Oskara Lekuna kolēģi, kuru Bauskas rajonā ir vairāki desmiti, varēs novērtēt jaunā autora pieeju, kas nav savienojama ar šablonisku domāšanu, jo debitants ir radošās fotogrāfijas žanra pārstāvis.
Šogad Oskaram Lekunam bijušas jau divas nozīmīgas izstādes. Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā tika eksponēta kolekcija “Uz ziemeļiem”, bet Rūjienas mākslinieku darbnīcā – izstāde “Telpa”. Darbos kā metafora izmantota baznīca, kurā risinās laulību ceremonija.
Novadpētniecības un mākslas muzejā ir eksponēti 14 melnbalti Bauskas bērnu portreti. Tie ir ļoti izteiksmīgi tuvplāni, kas atklāj katra modeļa raksturu un noskaņojumu. “Atnācu un ieraudzīju vairākus savus klases biedrus un citus pazīstamus bērnus. Juris Bukšs mācās Mūzikas skolā un spēlē saksofonu. Viņš, tāpat kā es, dejo Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centra deju kopā “Mēmelīte”. Es pazīstu Jura māsu Daci un Kristu Belševicu, kas spēlē flautu, esmu redzējusi Lingitu Linu Bopulu. Izstādē ir arī mana klases biedra Mārtiņa Stepanoviča portrets,” komentē Bauskas 1. vidusskolas 6. klases audzēkne Ance Spale. Kolekciju viņa aplūkoja kopā ar draudzeni Signiju Augunaiti.
Pieskaras savām atmiņām
“Bauskas Dzīve” vakar, 8. augustā, sazinājās ar Oskaru Lekunu, kad viņš atradās ceļā no Somijas uz Norvēģiju, kur vienu gadu pavadīs fotomākslas studijās. Latvijas Lauksaimniecības universitātē Oskars ir ieguvis kokapstrādes inženiera kvalifikāciju, kā arī socioloģijas maģistra grādu.
Viņš stāsta par Bauskā tapušo projektu: “Bērnus fotografēju jau divus gadus. Viņi ir mani iedvesmas avoti, jo procesā es pieskaros paša atmiņām un aizmirstai pieredzei, kas ir bezgala aizraujoši, bet reizēm – skumji, jo tie ir ceļojumi savas būtības apslēptās dzīlēs. Bauskā man nebija nekādu personisku kontaktu, fotografēju vietās, ko ieteica pilsētas Domes darbinieki. Mākslas un Mūzikas skolā bija ļoti atsaucīgi pasniedzēji un saskarsmei atvērti bērni. Taču pieredze, ko guvu bērnunamā “Annele”, atklāti runājot, man bija pārāk smaga. Uz ielas fotografēju tikai tad, kad iepazīstos ar bērnu vecākiem. Tas nav vienkārši, jo pretimnācējiem ilgi jāskaidro, kāpēc es fotografēju un kam tas ir vajadzīgs.”
Pēta savdabīgu saskarsmi
Lakoniskie darbi, kuros nav lielu detaļu un daudzu fotogrāfu iecienītu specefektu, rosina meklēt filosofisku kontekstu. Bauskas bērnu portretu kolekcija ieturēta vienotā stilistikā, katrs attēls tieši uzrunā skatītāju. Ekspozīcija būs atvērta līdz septembra sākumam, informē Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce, vispirms aicinot iegriezties izstādē fotoattēlu modeļus.
Oskara Lekuna interešu lokā ir savdabīga tēma – dzīvo un mirušo pasaules vizualizācija, fotografējot kapsētas. Autors izklāsta ieceres koncepciju: “Cilvēki regulāri dodas uz kapiem apmeklēt aizgājējus, un to var dēvēt par sava veida attiecībām. Viņu darbošanos pavada noteikts emocionāls stāvoklis, kurā tiek pārraidītas domas. Es nezinu, kur tās nokļūst, bet ir skaidrs, ka atdusas vietu kopēji arī atpakaļ saņem kādas īpašas emocijas. Šī komunikācija ir manas intereses objekts.
