Bauskas rajona trīs jaunās volejbolistes – Sanda Dzīle, Gunita Pačkajeva un Dace Grabovska – Latvijas junioru izlases sastāvā piedalījās pasaules čempionāta kvalifikācijas spēlēs Horvātijas pilsētā Zagrebā.
Bauskas rajona trīs jaunās volejbolistes – Sanda Dzīle, Gunita Pačkajeva un Dace Grabovska – Latvijas junioru izlases sastāvā piedalījās pasaules čempionāta kvalifikācijas spēlēs Horvātijas pilsētā Zagrebā.
Mūsu valsts izlase trīs spēlēs guva vienu uzvaru un nesaņēma ceļazīmi, lai sacenstos ar pasaules junioru labākajām komandām. «Bauskas Dzīve» aicināja uz sarunu Latvijas izlases kapteini Murjāņu sporta ģimnāzijas 12. klases audzēkni Sandu Dzīli, kuras īstās mājas joprojām ir Bauskā.
Ar kādu valstu komandām bija jāspēlē Zagrebā? Vai varēja būt labāki rezultāti?
– Vēl nebijām paguvušas atpūsties, kad devāmies laukumā, lai sacenstos ar Horvātijas junioru izlasi. Pēc garā brauciena ar busiņu nepietika laika sagatavoties mačam. Viņas arī spēlēja citādāk nekā Latvijā pierasts – sāncenšu prasme cīnīties no otrās līnijas samulsināja mūsu bloku, nespējām atrast efektīvu atbildes variantu un zaudējām trīs setos. Grieķijas izlasi trīs setos pieveicām, kaut arī sākums bija līdzīgs. Labi, ka jau bijām vērojušas, kā tā spēlē. Ukraina, kas ir ļoti meistarīga komanda, mūs pārspēja ar 3:0. Šīs valsts juniores bija spēcīgākā komanda mūsu grupā un kvalificējās pasaules čempionāta finālam. Komanda tiešām ir lieliska, mums ar viņām izdevās laba spēle.
Cik daudz tu un divas novadnieces pabijāt laukumā?
– Es cīnos pamatsastāvā, un mani divās spēlēs nomainīja trešajā setā, lai arī otra cēlāja gūtu pieredzi, sacenšoties ar stiprām volejbolistēm. Gunita un Dace tika laukumā trešajā setā. Šajā sezonā mēs visas trīs Murjāņu sporta ģimnāzijas komandā piedalījāmies Latvijas čempionāta spēlēs virslīgā, priecājamies, ka izdevās iegūt valsts čempionāta bronzas medaļas. Tās mums ir pirmās šādas raudzes godalgas.
Cik daudz laika palika Zagrebas apskatei, ar ko tev šī pilsēta palikusi atmiņā?
– Katru rītu un vakaru pārsteidza kalnu ainava, kas pavērās pa viesnīcas logu. Ikreiz tā izskatījās citādāka, bet skaista.
Volejbola laukumā tev ir divi uzdevumi. Kurš šķiet grūtākais?
– Kā kapteinei man ir jāorganizē spēle, jānotur disciplī- na, jānomierina meitenes, kad viņas streso. Citām spēlētā- jām ir vienkārši jāklausa kapteinim. Mums nebija problēmu, kaut gan šis nav pateicīgs uzdevums, tāpat arī cēlājas poste- nis. Es it kā veicu melno darbu, punktus gūst uzbrucējas. Viņas veiksmes parasti mēdz uzskatīt par savējām, kad kļūdās, tad vaino cēlāju. Tā reizēm sanāk – viss baltais ir viņām, melnais man. Jā, arī es neiztieku bez kļūdām. Man šķiet jocīgi, ja kāda meitene apvainojas, kad esmu kaut ko pateikusi. Arī mani citi mudina saņemties, kad neveicas.
Kā tu spēj sabalansēt emocijas un spēles plānu?
– Laukumā ir jābūt emocijām, bet ne aizskarošām. Atzīstos, reizēm ir melnie periodi, bet tie ir jāpārvar.
Interesanti, tu esi izvēlējusies volejbolu, bet māsa Signe gūst panākumus vieglatlētikā.
– Sākumā abas trenējāmies volejbolā, par to ieinteresēja tēvs, kurš aktīvi sporto un mūs arī iesaistīja dažādās nodarbēs. Viņš arī rosināja, lai es mācos Murjāņos. Tētim jāteic paldies par visu, ko esmu sportā sasniegusi. Vēlos pieminēt savus labvēļus, kas atbalstījuši. Tie ir: Bauskas rajona Padome, Bērnu un jaunatnes sporta skola, Viktors Voiteks no SIA «Agro Kamarde».
***
Sanda Dzīle dzimusi 1984. gada 8. septembrī. Mācījusies Bauskas 1. vidusskolā līdz 9. klasei un Mūzikas skolā, pēc tam turpinājusi mācības Murjāņu sporta ģimnāzijā volejbola nodaļā.
Pirmie treneri volejbolā ir Guntis Mašinskis un Jānis Jirgensons, pašreizējais – Ilmārs Pūliņš, konsultants Ainis Plūme.
2003. gada Latvijas volejbola čempionāta virslīgā izcīnījusi bronzas medaļu, ir Latvijas junioru izlases dalībniece.
