Pēdējā laikā zagļi kļūst arvien jaunāki – zog pusaudži un pat bērni. Par zādzību kā kriminālpārkāpumu sodu paredz Krimināllikums. 175. pantā minēti iespējamie sodi par šo nodarījumu.
Pēdējā laikā zagļi kļūst arvien jaunāki – zog pusaudži un pat bērni.
Par zādzību kā kriminālpārkāpumu sodu paredz Krimināllikums. 175. pantā minēti iespējamie sodi par šo nodarījumu.
Seksologs un psihoterapeits JĀNIS ZĀLĪTIS skaidro šīs parādības psiholoģiskos aspektus. Bērna zagšanu vecāki piedēvē palaidnībai, par ko bar un soda, bet neapzinās, ka vainīgi ir paši. Bērns nav zaglis, bet gan paslepus paņem to, kas pienākas, ko vecāki viņam lieguši, proti, mīlestību, apgalvo ārsts.
Dārgas mantas neaizvietos mammu
Lielākā daļa pieaugušo zagļu ir materiāli nodrošināti – viņi parasti zagtās mantas nepārdod, bet kolekcionē. Zaglis ļoti labi nojauš pārdzīvojumus, kurus izjūt aplaupītais. Bieži tiek paņemta pavisam nevērtīga lieta, piemēram, vecs maciņš. Taču apzagtais tomēr jūtas ļoti nepatīkami.
Šī darbība ir ekvivalenta izvarošanai, un zaglis to zina. Viņš ar lielu prieku pārdzīvo, ka izdarījis otram pāri, simboliski izdarījis «dzimumaktu ar varu». Lai nebūtu tik bieži jālaupa, šādi cilvēki dažkārt mājās rīko zagto lietu izstādes. Viņi, šīs mantas apskatīdami, no jauna pārdzīvo zagšanas prieku. Zagļi ir nelaimīgi cilvēki, kuri bērnībā ir cietuši no vecākiem un tādēļ neapzināti atriebjas pieaugušajiem. Uzņemos apgalvot, ka bērni zog tikai tajās ģimenēs, kurās vecāki savus bērnus nemīl.
Vecākiem nenāktu par ļaunu izsvērt, vai viņi sniedz bērnam pietiekami daudz uzmanības un mīlestības. Atcerieties, ka dārgas mantas nevar aizvietot jūsu tuvumu. Ja tā trūks, nākotnē, iespējams, bērns sāks zagt.
Nočiepj un… izmet
Kleptomāniem piemīt nepārvarama, slimīga tieksme piesavināties svešas mantas. Ar tās palīdzību cilvēks patiesībā zog mīlestību. Vairums kleptomānu piesavinās nevērtīgas lietas, kuras pēc tam izmet. Pusaudzis visizteiktāk jutīs tieksmi nozagt sāls vai pelnu trauciņu tajā bistro, kurā redzēs saimniekojam simpātiskus cilvēkus, lai būtu atmiņa par patīkamiem ļaudīm.
Gan pusaudži, gan pieaugušie kleptomāni priekšmetus zog, kādu laiku glabā vai arī dāļā draugiem, lai no viņiem «nopirktu» mīlestību. Piemēram, puišeļi nozog naudu, kura viņiem nemaz nav vajadzīga, un pēc tam pacienā draugus ar limonādi.
Ja bērnā pamanām tieksmi kaut ko kolekcionēt, padomāsim, vai tiešām pietiekami dodam viņam mīlestību. Cilvēks, kolekcionējot lietas, kompensē kādu trūkumu savā seksualitātē. Dzirdot, ka daudzi bērni kolekcionē pastmarkas, etiķetes, konfekšu papīriņus u. tml., esmu uztraucies, ka viņi nejūt vecāku mīlestību.
Jāpārdomā attieksme
Psihoterapeiti zagšanu ārstē ar transoloģisko psihoterapiju – uz laiku kļūstot bērnam par ideālu vecāku. Bērns saņem mīlestību tā saucamajā pārnesē vai transferencē. Vienlaikus tiek ārstēti arī vecāki. Dažkārt vecāki bērnu mīl, bet savas jūtas neprot izrādīt.
Svarīgi, lai pieaugušie izprastu, kas ar bērnu notiek, izvērtētu savu attieksmi un attiecības ģimenē, bērnu sāktu mīlēt.
