Zaļākais starp «Bauskas Dzīves» aprakstītajiem ir Vecumnieku novads, kur ir daudz nelielu bioloģisko saimniecību, vairākas ar ilggadēju pieredzi dabai pieskaņotajā ražošanā.
Visi posmi
Lai arī precīzu skaitli pašvaldībā nosaukt nevar, domes vadītāja Aiga Saldābola raksturo, ka Kurmenes pusē ir daudz nelielu bioloģisko piena ražotāju, kuru vērtīgajam produktam vajadzētu atbilstīgi augstu iepirkuma cenu. Bioloģisko lopu turētāji lieti izmantotu vietējo kautuvi, kuras iecere jau esot noformulēta, bet jāgaida projekta atbalsts. Novadā sāk veidoties bioloģisko dārzeņu un augļu pārstrāde, kuras iniciatori plašāku informāciju sniegs pēc pārbaužu pabeigšanas.
Vecumnieku novadā top vienīgie bioloģiski sertificētie mārrutki Latvijā un, visticamāk, pasaulē, gatavojot aromātiskas speķmaizes ar veselīgā produkta piedevu, smej Stelpes sētas «Līdumi» saimniece Ineta Klāviņa.
«Mārrutki nav vienkārša kultūra, tos labāk novākt pēc pirmā sala, tad ir īstais asums. Kopā ar meitu tos tīrām un smalcinām, esam sertificējušas pārstrādes telpu,» stāsta Ineta. Unikālo gardumu gatavo pēc pieprasījuma, to teju izķer tirdziņos.
Daudznozaru dzīvesveids
Klāviņi «Līdumos» ir pašpietiekami, saka saimnieks Jānis, atklājot, ka zemnieciskās saknes ir mantotas, tepat izaudzināti četri bērni, kuru ģimenes nes tālāk tradīciju dzīvot ar vērtīgiem pašu produktiem. «Līdumos» kopumā apsaimnieko teju 60 ha zemes.
Tuvējie lopu turētāji un briežu dārza saimnieki nopērk bioloģiskos kviešus, pieprasītas ir auzas un zirņi, vienīgi kartupeļu noiets šoruden pagaidām lēns. Kad vistas dēj lēnāk, pilsētniekiem gardās olas jāpagaida, un jērus gaļai iegādājas arī restorāni.
«Līdumos» pašu audzētais ir galdā ik dienu, un saimnieki teic – daudzie saimniecības virzieni papildina un kompensē cits citu – tas ir dzīvesveids, no kura grūti atteikties. Tas ļauj labi sadzīvot ar kaimiņiem, jo ar projektu atbalstu iegādāto tehniku var izmantot vairāki, apmainoties arī ar saražotajiem produktiem.
Jānis noraida pārmetumu, ka bioloģiskās saimniecības tikai vairojot nezāles. Viņam desmit gadu garumā izdevies ar pareizu augu maiņu panākt, ka bioloģiskie kultūraugi tīrumos uztur savu kārtību.
Vieta nav tukša
Novadā tukša nepaliks bioloģiskā augļu dārza vieta, kopš no šī statusa atteicās Valles pagasta «Dzērvēs». Skaistkalnes pagastā trešajā pārejas gadā ir SIA «Pienjāņi», kur šoruden bioloģiskās augļkopības metodes apguva Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas nodaļas rīkoto kursu dalībnieki.
Dārzniece Inese Skrēbena «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka saimniecības īpašnieki ar zaļo domāšanu ir no Rīgas, te ieguldījuši gan savus iekrājumus, gan piesaistīta projektu nauda: «Dārzus te sāka stādīt pilnīgi no jauna. Nākamgad aprīlī ceram saņemt bioloģisko sertifikātu. Apstrādājam 44 ha aramzemes, kur plānots iekopt 30 ha dārzu. Ierīkots sidra ābeļu dārzs ar speciālām šķirnēm, mērķis ir ražot bioloģisko sidru. Galvenokārt platības aizņem galda un deserta ābolu šķirnes.»
Puspunduru ābelītēm potzari ņemti no Dobeles, stādi izaudzēti Lietuvā, lai tās būtu izturīgākas pret slimībām. Augsni ielabo ar kūtsmēsliem un vircu. Augļkoku apputeksnēšanai plāno sadarbību ar biškopjiem, kas varētu te atvest savus stropus.
Līdzās ir konvencionālās saimniecības, taču zemnieki cenšoties nekaitēt cits citam. «Pienjāņos» aizsargjoslas ir ar rezervi – prasīto trīs metru vietā pat desmit. Daudz ieguldīts aizsardzībā pret meža zvēriem – pirms ābeļu stādīšanas uzlikti divu metru žogi, pret pelēm kociņi aplikti aizsegiem. Ap dārzu izvietoti putnu būri, lai iemītnieki izķertu kaitīgos kukaiņus. Dārzā izlaiž trihogrammas. Mazumiņu atļautā vara preparāta nākas miglot vakarā, kad vējš pierimis, lai to neaiznes pa gaisu, nosaka Inese, skaidrojot, ka tā nav slēpšanās no acīgiem vērotājiem.
Daudz vairāk darba
«Pareizi veidojam vainagus, lai lapu un zaru sabiezējums nekļūtu par mitekli kaitēkļiem. Pērn sadarbībā ar augu aizsardzības speciālistēm pētījām labos un kaitīgos kukaiņus. Bioloģiskajā dārzā darba, iespējams, ir vairāk nekā parastajā, jo labai ražai un koku veselībai jāiegulda daudz,» atzīst dārzkope.
Pirmā raža dažām šķirnēm jau ievākta – 50 kg no ābelītes iepriecina. Ja ievāks 20 t/ha, plānotais būs izpildīts ar uzviju. Pašlaik ābolus glabā Pūrē, bet jau nākamgad tos liks tepat blakus topošajā noliktavā. Tā ļaus paglabāt bioloģiskos ābolus arī sulas spiešanai un bērnu pārtikas izgatavošanai.
«Mēs daudz mācāmies un pētām darba gaitā, meklējam īsto tehniku, palīglīdzekļus. Tagad te strādā četri cilvēki, bet ar laiku vajadzēs vairāk. Veidojam augu seku, mulčas pareizo daudzumu un veidu. Mēģinām sakār-tot meliorāciju, lai ābeles neiznīktu pārliekā mitrumā,» saka dārzniece.
Tiešā tirdzniecība
Jānis Klāviņš teic, ka bioloģiskajiem ražotājiem izdevīgākais ir tiešās tirdzniecības tīkls, jo tas ļauj precīzi izsekot produkta izcelsmi un laikus saplānot piegāžu apjomu. Labi palīgi šajā procesā ir radi un draugi, kas strādā pilsētās. Internetā un sociālajos medijos ir liela bioloģisko ražotāju un tiešās pirkšanas pulciņu izvēle, lai arī zemnieks saka – ieteicams pašam pārbaudīt ikvienu piegādātāju.
VĒRTĒ LIETPRATĒJAS
Eleonora Maisaka, Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas vadītāja:
– Vecumnieku novads spēcīgas bioloģiskās saimniecības ieguva ar diviem agrākajiem Aizkraukles rajona pagastiem Kurmeni un Valli. Agrākā Aizkraukles konsultāciju biroja vadītāja bija bioloģiskās lauk-
saimniecības fanātiķe, prata ideju iedvest citiem un nostādīt ražošanu teju uz zinātniskiem pamatiem. 2009. gadā novadā sākām apbraukāt cits citu, iepazīt pagastus, un zaļo ražošanu pārņēma Skaistkalne, Stelpe, Bārbele utt. Novada vide tam ir ļoti piemērota –
meži, pļavas, purvi, liela
bioloģiskā daudzveidība, daudz ūdeņu, dažādas augsnes. Cilvēki ir gatavi mācīties, prot izmantot iespējas un zināšanas.
Anna Vītola-Helviga, Lauku atbalsta dienesta direktore:
– Ņirgāšanās par bioloģisko saimniekošanu ir ar nezālēm aizaugušās platības, ko uzdod par ārstniecības vai garšaugu tīrumiem, pieprasot atbalstu. Tādas visvairāk sastopamas Latgales pusē, kur šādā ceļā ienākumus mēģina gūt tie, kuri zemi ikdienā nemaz neapstrādā. Lauku atbalsta dienestam nākas pat tiesāties, lai pierādītu, ka dažas ķimenes, mārdadži vai koriandrs ir tikai aizsegs aizlaistai lauksaimniecības zemei. Šāda rīcība bojā bioloģiskās lauksaimniecības prestižu un lieki tērē atbalsta naudu.
Ilggadējie zālāji, aramzemē sētie zālāji, papuve – 97 eiro/ha;
laukaugi, t. sk. tehniskās kultūras, sertificētu sēklu zālāji, nektāraugi – 117 eiro/ha;
dārzeņi, t. sk. ārstniecības un garšaugi – 399 eiro/ha;
kartupeļi, t. sk. cietes kartupeļi – 397 eiro/ha;
augļu koki, ogulāji – 485 eiro/ha;
atbalsts par vienu bišu saimi – 40 eiro/ha.
Dati: Lauku atbalsta dienests.
