«Zālīte» – šādi tiek dēvēta tieši jauniešu vidū populāra narkotiskā viela marihuāna, ko Āzijā dēvē par hašišu.
«Zālīte» – šādi tiek dēvēta tieši jauniešu vidū populāra narkotiskā viela marihuāna, ko Āzijā dēvē par hašišu.
Aicinājums «uzsmēķēt zāli» kļuvis gandrīz vai ierasts skolēnu un studentu kompānijās. Tas esot tikai viegls reibums, līdzīgs stipru cigarešu dūmam, tā spriež jaunieši.
Taču ārsti narkologi pauž satraukumu par šāda vilinājuma baudīšanu, jo jēdziens «vieglās narkotikas» ir so- lis, kas ved līdz daudz nopietnākiem atkarī- bu izraisošiem līdzekļiem.
Labklājības ministrija 15. oktobrī interneta mājas lapā bija aicinājusi Tukuma 2. vidusskolas audzēkņus uzdot jautājumus Narkoloģijas centra pusaudžu narkoloģei Ingai Lancmanei. «Bauskas Dzīve» piedāvā lasītājiem sarunas saīsinātu tekstu.
Kāpēc «zālīti» nevar saukt par vieglo narkotiku?
– Tāpēc, ka nav ne vieglo, ne smago narkotisko vielu! Pastāv uzskats, ka tā saucamās vieg- lās narkotikas neizraisa fiziskas veselības problēmas. Smēķējot «zālīti», nāve iestājas tikai tad, ja tiek lietotas vai nu ļoti lielas devas, vai marihuāna kombinēta kopā ar kādu citu narkotiku.
Kāpēc ir slikti smēķēt «zāli»?
– Tās iedarbībā apreibis cilvēks, īpaši jau pusaudzis, nekontrolē savu uzvedību. Viņš viegli piekrīt stāties gadījuma dzimumsakaros, var inficēties ar HIV. «Zālītes» smēķēšana parasti sākas kā eksperiments, un nevaru apgalvot, ka no vienas devas var nomirt vai kļūt par narkomānu. Taču šāda iespēja jāpatur prātā, jo katra cilvēka organisms atšķirīgi un neprognozējami reaģē uz narkotikām.
Cik ilgi «zālītes» iedarbība jūtama?
– Smēķējot «zālīti», aktīvā viela – tetrahidrokanabinolskābe (THC) – organismā saglabājas vēl pusgadu pēc tam, kad lietošana pārtraukta.
Vai marihuānas smēķētājiem ir raksturīgs abstinences sindroms?
– Viņiem nav izteiktas abstinences (traucējumi dažādu orgānu darbībā, slikta pašsajūta, pārtraucot narkotisko vielu lietošanu). Daudzi «zālīti» tāpēc neuzskata par bīstamu narkotisko vielu. Atšķirībā no parastas cigarešu smēķēšanas, kad organismā tiek izraisīta labsajūta, «zālīte» izraisa pārmaiņas cilvēka psihiskajos procesos. Tas izpaužas, piemēram, kā vienaldzība, miegainība, nepatika pret visu.
Kam ir novērojamas nopietnākas sekas – zēniem vai meitenēm?
– Varētu teikt, ka nekādas atšķirības nav. Vienīgi meiteņu organisms fizioloģiski ir jutīgāks, tāpēc atkarība var attīstīties ātrāk. «Zālīti» smēķējot, cilvēks nekādas pārmaiņas organismā nejūt. Taču jāzina, ka tā iedarbojas gan uz zēnu, gan meiteņu dzimumsfēru, izraisot zēniem spermatozoīdu mazkustīgumu un meitenēm – neauglību.
Vai «zālīte» ietekmē arī prāta spējas?
– Cilvēka organismā ir ļoti daudz taukaudu, arī smadzenēs, tos sauc par lipīdiem. Tā ir mīļākā vieta aktīvajai vielai (THC), kur pieķerties. Šī narkotiskā viela visilgāk paliek organismā un vislēnāk izdalās no tā. Iedarbība uz psihiskajiem procesiem izraisa atmiņas pavājināšanos, ietekmē koncentrēšanās spējas, emocionālo jomu. Marihuānas smēķētājam pēc pusotra līdz trīs gadu ilga lietošanas laika var attīstīties psihiskas saslimšanas (psihozes, depresijas u. c.). Ar viņiem nenotiek nekas ļauns fiziski, bet psiholoģiski – noteikti! Man ir zināms pacients, kurš piecus gadus regulāri smēķēja «zālīti». Tagad viņam ir smaga depresija, vismaz divas reizes gadā jāārstējas slimnīcā, zaudētas darba spējas.
Līdz 21 gada vecumam cilvēks attīstās fiziski, nobriest arī viņa psihiskie procesi. Ja tajā laikā smēķē «zāli», tad vēlāk attīstās visas iepriekšminētās saslimšanas vai dzīves laikā veidojas daudz sociālu problēmu.
Pusaudžu vecumā intensīvi jāmācās, bet «zālītes» lietotāji to gluži vienkārši nespēj. Jaunietēm jāzina, ka grūtniecības laikā jebkura narkotiska viela, arī «zāle», var izraisīt garīgus un fiziskus traucējumus topošajam bērniņam. Šī narkotiskā viela var paspēt izdarīt daudz ļauna, jo satur ap 80 kaitīgu ķīmisku savienojumu.
Skaidrojums
Marihuāna (‘mariguana’) – izžāvētas Indijas kaņepju lapas, ziedlapas vai kāti, ko lieto kā narkotisko vielu, parasti smēķējot. Āzijā šo augu dēvē par hašišu.
(Svešvārdu vārdnīca. R.: Jumava, 1999.)
