Vasara ir plāksteru laiks, spriež aptiekāri. Jaunas siksniņkurpītes uz sasvīdušām pēdām uzberž tulznas, bērniem mūžīgi nobrāzti ceļgali. odu un citu insektu niezošie kodumi dara vai traku un traucē arī caurvēja sapūstas muguras.
Vasara ir plāksteru laiks, spriež aptiekāri. Jaunas siksniņkurpītes uz sasvīdušām pēdām uzberž tulznas, bērniem mūžīgi nobrāzti ceļgali. odu un citu insektu niezošie kodumi dara vai traku un traucē arī caurvēja sapūstas muguras.
Atvēsina un dziedē
Tāpēc mājas aptieciņa ir jāpapildina ar medikamentiem, kas palīdz pārciest jaukās vasaras svelmi un ārstēt savainojumus. Bauskas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečerei Dagnijai Ozolai bieži nākas sniegt atbildes uz dažādiem pacientu jautājumiem. Viņa iesaka: “Dienas ir svelmainas, un dabūt saules vai karstuma dūrienu, pārsauļoties, apdedzinot ādu, var ļoti vienkārši jau atvaļinājuma pirmajā dienā. Šādos gadījumos pats svarīgākais ir ādu, pēdas, plaukstas atvēsināt ar mitriem, vēsiem apliekamiem, kā arī sasmērēt ar taukainu krēmu, var izmantot arī sviestu un augu eļļu. Labi noder pantenola ziede, kas atvēsina un arī dziedē pārsauļotu ādu.
No karstuma dūriena var būt arī drudzis, tad noteikti jāiedzer paracetamola tablete. Ja ir sajūta, ka gurst sirds, pie rokas jābūt validolam, labi palīdz 35 pilieni korvalola uz cukura, kas lēni jānosūkā. Svarīgi ir arī dzert daudz negāzēta ūdens. Veciem cilvēkiem un bērniem karstā laikā ļoti noder viegla, gaiša cepurīte, kas pasargā no pārkaršanas.”
Lidojošās briesmas
Bites, lapsenes, odi, irši, sīkas mušiņas uzbrūk gan pa dienu, gan naktī. Iespējamas alerģiskas reakcijas, piemēram, spēja sakostās vietas sapampšana, var satūkt arī seja, lūpas, balss saites, var būt nespēks, slikta dūša, sirdsklauves un elpas trūkums. Tāpēc labi, ja mājās ir tavegila vai suprastīna tabletes, ko šādā reizē iedzert, bet smagākos gadījumos noteikti jāsauc ātrā palīdzība. Dažkārt pēc bites, lapsenes vai irša dzēliena cilvēks zaudē samaņu un pat nomirst, brīdina neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vecākā feldšere Ingrīda Grundšteina.
Koduma vietai vēlams pielikt ledu vai aukstu kompresi, lai mazinātu sāpes, niezi un palēninātu indes uzsūkšanos. (Aptiekās nopērkami dažādas formas komprešu maisiņi, kas pildīti ar speciālu želejveida vielu. Tādu vēlams pastāvīgi turēt mājās saldētavā.) Tūsku mazina arī gels ar heparīnu. Ja iedzēlusi bite, no koduma vietas vispirms uzmanīgi ar pinceti jāizņem dzelonis.
No kukaiņu kodumiem var izsargāties, lietojot repelentus – līdzekļus, kas atbaida insektus, iesaka SIA “Mūsas aptieka” farmaceite Inta Egle. Pirms došanās mežā vai pļavā šie līdzekļi jāizsmidzina uz ādas, īpaši kājām, jo tās saskaras ar zāli. Kodienu vietas ir niezošas, bērni var nokasīties līdz asinīm. Tad palīdz “Psilo-Balzam” ziede un fenistila gēls. Joprojām ir nopērkams sen pazīstamais un ļoti iedarbīgais līdzeklis – briljantzaļais šķīdums spirtā. Ar vates kociņu to uzliek uz katras koduma vietas, tas dezinficē. Kaut arī izskaties pēc zaļas mušmires, vismaz neniez un nesastruto.
Ejot sauļoties, noteikti jālieto aizsargkrēmi ar ultravioleto staru filtru, to klāsts ir plašs, atgādina Inta Egle.
Roku ledusskapī
Pie nepatīkama apdeguma vai applaucējuma var tikt, vārot ievārījumu vai ar pliku roku paķerot grilējamās gaļas iesmu. Vienkāršākais ir apdedzināto vietu paturēt aukstā ūdenī. Ja cietusi roka, to var ielikt saldētavā. Ne sviestu, ne eļļu uz apdeguma tulznas nevajag likt, jo tad brūce neelpo. Vajadzīgs vien tīrs pārsējs ar kādu antiseptisku vielu.
Ja zem apdeguma čūlas ir dziļāka brūce, jāiet pie ārsta, jo tā var inficēties un rasties komplikācijas. Jebkurā gadījumā apdeguma radīto ādas pūsli labāk lai noņem ķirurgs, kas arī pareizi apstrādās brūci.
Uzberztām tulznām palīdz dažādi plāksteri. Jaunums ir želejveida klājumi, kas arī dziedē. Nereti, atnākot mājās, tulzna jau ir pārplīsusi. Cietusī vieta vispirms kārtīgi jānomazgā ar ūdeni un ziepēm. Brūci dezinficē ar ūdeņraža pārskābi. Dzīšanu paātrina bepantena ziede, ko liek plākstera iekšpusē.
