Iepriekšējās valdības laikā Ekonomikas ministrijā tapuši grozījumi valsts atbalsta noteikumos zaļās elektrības ražotājiem, ko apturējis jaunais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens («Vienotība»).
Grozījumi paredzēja tām biogāzes un biomasas stacijām, kam «Latv-energo» maksātais tarifs par zaļo enerģiju atkarīgs no dabasgāzes cenas, noteikt fiksētu atbalsta summu. Pārmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 221, kas reglamentē šo kārtību, rosinātas pēc tam, kad pēdējā gada laikā, pasaules tirgū samazinoties energoresursu cenām, vietējo ražotāju saņemtais atbalsts sarucis par trešdaļu.
Neskar visus
A. Ašeradens uzsver: «Ja apstiprinātu izmaiņas biogāzes un biomasas koģenerācijas staciju atbalsta sistēmā, valsts budžeta izdevumi obligātā iepirkuma kompensēšanai sasniegtu 6,82 miljonus eiro.»
Šī summa pēc pašreizējās kārtības neietekmētu elektroenerģijas cenu patērētājiem, bet nāktu no valsts uzņēmuma «Latvenergo» budžeta, vēstīts nacionālajos medijos.
Mūspusē ir trīs zaļās enerģijas ražotājas – «Agro Iecava» un «Egg Energy» Iecavas novadā, kā arī SIA «Lielmežotne» Bauskas novada Mežotnes pagastā.
SIA «Agro Iecava» vadītājs Mārtiņš Pelšs, kurš darbojas arī Biogāzes asociācijas valdē, «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka ne visiem zaļajiem elektrības ražotājiem atbalsts atkarīgs no dabasgāzes cenas. ««Agro Iecava» saņemto atbalstu noteic Ministru kabineta noteikumi Nr. 262, tāpēc tas nav atkarīgs no gāzes cenas svārstībām, taču vairākiem asociācijas dalībniekiem atbalsta samazināšanās rada problēmas,» saka M. Pelšs, «kaut arī ar valsts atbalstu, katra biogāzes stacija ir darba devēja un nodokļu maksātāja, kuras darbība svarīga reģionu ekonomikai.»
Jāpiebilst, ka «Agro Iecava» saražo apmēram pusi Iecavas ciemā izmantotās siltumenerģijas, ko piegādā pašvaldības kapitālsabiedrības «Iecavas siltums» tīklā. Pāris gados, kopš Iecavā izmanto zaļo siltumu, klientiem tas maksā mazāk nekā iepriekš no dabasgāzes ražotais.
Būs jāpārskata
Atbalsta apjoma piesaiste gāzes cenai savulaik noteikta, sagaidot, ka fosilo energoresursu cena pasaulē tikai kāps, tāpēc arvien vairāk atbalstāma būtu atjaunojamā enerģija. Taču patlaban ģeopolitiskās situācijas un Ķīnas ekonomikas sarukuma dēļ, pazeminoties dabasgāzes patēriņam un pieprasījumam šajā valstī, fosilo resursu cena krasi samazinājusies.
Ekonomikas ministrija uzsver – līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017. gada aprīlī tās cena vairs netiks regulēta, un līdz ar to pilnībā būs jāpārskata obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas veidošana.
Latvijas Zemnieku federācijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes dalībnieks Agris Veide no Vecumniekiem atminas, ka sākotnēji atbalsts biogāzes stacijām bijis domāts kā papildu stimuls lopu fermu turētājiem vienlaikus atrisināt mēslu izmantošanas problēmu.
««Vienotības» ekonomikas ministra Arta Kampara laikā tika sadalītas atbalsta kvotas, taču tās tika nevis lielajām lopu fermām, bet speciāli nodibinātiem uzņēmumiem, kas valsts atbalstu par zaļās enerģijas ražošanu pratās izmantot peļņai,» stāsta A. Veide, «pirmie biogāzes staciju īpašnieki, kam pamata bizness bija lauksaimniecība, ir Cīruļu un Vinteru ģimenes, bet pēc tam vairāki fermu īpašnieki, arī Mežotnes uzņēmums, pat tiesājās par valsts atbalsta saņemšanu.»
Balansē ražošanu
A. Veide piebilst – daļa biogāzes ražotņu saņēma maksu par apstiprināto jaudu, kaut to nemaz neizpildīja.
M. Pelšs skaidro, ka vairākas ražotnes kopš darbības sākšanas attīstījušas lauksaimniecības virzienus, lai sagādātu izejvielu stacijām. Tā strādāja arī «Agro Iecava», kuras māsas uzņēmums SIA «Zeltezeri» apstrādā laukus, audzējot gan kukurūzu stacijai, gan graudus pārdošanai, kā arī tur aitas.
«Mūsu ražošana ir samērā sabalansēta, lai arī ar šogad mazo graudu cenu ieņēmumi nav tādi, kā plānots,» stāsta M. Pelšs, «vēl lielākas problēmas ir piensaimniekiem, jo viņiem samazinājusies gan piena cena, gan valsts atbalsts par zaļo enerģiju. Asociācijā zināms, ka Vidzemē viena biogāzes stacijas saimniecība «Bērzi Bio» bankrotējusi, lopi pārdoti. Labāka situācija ir tiem, kas izmanto putnu mēslus, jo tā ir lētāka izejviela. Arī mēs tos daļēji pērkam no «Balticovo». Finansiāli sekmīgi darbojas «Grow Energy» Limbažu novadā, kas biomasā izmanto kritušo dzīvnieku atliekas.»
Vēro situāciju
Biogāzes asociācija 10. martā sanāk kopsapulcē, kurā spriedīs par tālāko rīcību, informē M. Pelšs. «Iespējams, mēģināsim panākt vienošanos ar Ekonomikas ministriju atbalstu fiksēt iepriekšējā gada vidējā līmenī, lai tas ir līdzīgs visiem zaļajiem enerģijas ražotājiem,» pieļauj ražotājs, «vēl biogāzes ražotnes pa visām vīlēm neplīst, bet var pienākt lūzuma punkts, kad iztērēs finanšu buferi.»
Tā kā atbalsts skar lauku ražotājus, situācijas attīstību vēro Zemkopības ministrija (ZM). «Pamata dialogs ir starp Ekonomikas ministriju un biogāzes ražotājiem, tomēr ZM aktīvi vēro situācijas attīstību. Ir notikusi diskusija, kurā ZM ir bijusi klāt. ZM no savas puses ir sniegusi atzinumu par EM sagatavotajiem grozījumiem valdības noteikumos,» «Bauskas Dzīvei» pauž ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Inese Pastare-Irbe.
EM informē, ka atbalsta samazinājums skar 23 koģenerācijas biomasas vai biogāzes stacijas ar kopējo jaudu 24,24 MW. Ražotāju loks izvēlēts pēc ZM un lauksaimnieku organizāciju priekšlikumiem.
UZZIŅAI
Atbalsts zaļajai enerģijai
No 23 koģenerācijas stacijām, kam obligātā iepirkuma maksa atkarīga no dabasgāzes cenas, nopirktais elektroenerģijas apjoms ir 279,40 GWh, izmaksātais atbalsts – 35,21 milj. eiro.
Subsidētās elektroenerģijas nodokļa veidā no šīm stacijām 2014. un 2015. gadā ieturēts 2,29 milj. eiro, līdz ar to faktiski saņemtais atbalsts ir 32,92 milj. eiro.
Dati: Ekonomikas ministrija.
