Zemgales rajona zemnieki saimniecības, arī baušķenieki, aktīvi izmanto SAPARD programmas finansējumu.
Zemgales rajona zemnieki saimniecības, arī baušķenieki, aktīvi izmanto SAPARD programmas finansējumu. Latvijā pirmo SAPARD projekta pieteikumu sagatavoja Jelgavas rajona zemnieku saimniecība «Vilciņi».
Tas tika iesniegts Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei (ZRLP) 2001. gada 28. decembrī, atgādināja pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds. Viņš arī sacīja, ka «Vilciņi» izstrādājuši un iesnieguši jau trešo SAPARD projektu.
Trīs projekti vienā saimniecībā
Izmantojot SAPARD līdzekļus, nopirkts lieljaudas «Renault» traktors, augsnes apstrādes tehnika, graudu glabāšanas tornis. Šogad tehnikas parku papildinās firmas «John Deere» miglotājs un graudu kombains. Vladislavs Burmistrs saka: «Mūs nebaida Eiropas Savienība. Esam iegādājušies jaunāko un labāko tehniku, izmantojam modernās tehnoloģijas. Kredīti mums ļāvuši tālu tikt.»
Iepazīstot Burmistru ģimenes saimniekošanas praksi, nepārprotami bija jāsecina – mūsu laukos iespējama attīstība. Izklausījās pat neticami Vladislava Burmistra vēstītais: «Sākām 1992. gadā klajā vietā. Tolaik mums bija tikai viena automašīna. Labi, ka jau tolaik sapratām – maza platība mums neder.»
Sasniedz Rietumvalstu standartu
Pašlaik «Vilciņos» apkopj 1100 hektāru, no tiem 400 ir īpašumā, pārējos nomā. Zaļenieku pagastā nomas maksa par zemi ir 25 – 30 latu par hektāru, nomnieks samaksā arī zemes nodokli.
V. Burmistrs un viņa dēls Arnis, diplomēts agronoms, uzskata, ka saimniecības pašreizējais lielums ir pietiekams un iespējams nodrošināt efektīvu ražošanu. Pērn, piemēram, 50 hektāru laukā kviešu ražība sasniedza pat deviņas tonnas no hektāra. Tas ir Rietumvalstu standartiem absolūti atbilstoši. Kviešu vidējā ražība 2002. gadā bija 5,5 tonnas. Sējumu struktūrā cukurbietēm atvēlēti tikai 65 hektāri, jo saimnieki uzskata, ka šī ir riskanta kultūra. Peļņu var gūt no graudaugiem, ja vien ir pietiekama platība un ražība. Audzē arī rapsi, kas aizņem 150 hektāru. «Vilciņu» saimnieki uzskata – izdzīvot un attīstīties var lielas saimniecības. Mazajām jāmeklē sava specifiska nodarbošanās un niša.
Pašu veidots kooperatīvs palīdz
Burmistri neraizējas par graudaugu un rapša tirgu. Labību viņi pārdod valsts intervencē. A. Burmistrs uzskata: «Ir jāsaglabā līdzšinējais intervences modelis, kas darbojas jau no augusta. Tas dod iespēju arī mazajiem saimniekiem izdevīgi pārdot graudus.» Vladislavs Burmistrs spriež: «Mums ļoti palīdzējis kooperatīvs «Latraps». Tas ir unikāls, jo veidots «no apakšas», dibinātāji ir zemnieki, viņu vidū arī mans dēls Arnis. Ražotāji paši ir noteicēji. «Latraps» parāda, ka kooperatīvi var būt Latvijas zemnieku nākotne, jo tie spēs izturēt konkurenci. Jau divus gadus šis kooperatīvs eksportē labību un rapsi uz Eiropas valstīm par labām cenām. Tas nozīmē, ka mēs protam ražot augstas kvalitātes lauksaimniecības produkciju.» ZRLP vadītājs Viesturs Reinfelds piebilda, ka kooperatīvā «Latraps» pašlaik ir 180 biedru.
Rudenī lauki atgādina Ukrainu
Zaļenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Vija Cīrule žurnālistiem ar lepnumu stāstīja par sava pagasta zemniekiem, kuri iesnieguši 14 SAPARD projektus par kopējo summu 880 tūkstoš latu. Pagastā līdzīgi Burmistru vērienam strādā vēl daži lauku uzņēmēji, vairāki saimnieki apkopj no 200 līdz 500 hektāru lielas platības. Šeit maksimāli izmanto Zemgales auglīgo augsni. V. Cīrule sacīja: «Rudenī mana sirds raud no prieka. Plašie dzeltenīgie kviešu lauki atgādina Ukrainas ainavu.»
Zemnieku saimniecību «Mežacīruļi», kas sakārtota atbilstoši modernai lopkopības tehnoloģijai, pērnruden apmeklēja Eiropas Savienības komisārs Francs Fišlers. Vijai Cīrulei bija jāiejūtas saimnieces lomā, jo 150 govju ganāmpulku pārzina viņas vīrs Juris. V. Cīrule piebilda, ka bijusi pārsteigta par F. Fišlera zināšanām un sapratni, ar kādu viņš vērtējis lauku saimniecību. Vizīte pārsniegusi reglamentā paredzēto laiku.
Pagasta priekšsēdētāja vēl uzsvēra, ka Zaļeniekos bezdarbs ir minimāls. Pašvaldībai rūp, lai vietējie ļaudis nepamestu laukus.
Žurnālisti apmeklēja arī Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecību «Līči», kur SAPARD projekts īstenots lauku infrastruktūras uzlabošanā un iekārtota dziļurbuma aka. Par šīs saimniecības darbu un pieredzi vēstīsim citreiz.
P. S. «Bauskas Dzīves» redakcija pateicas Latvijas Ārlietu ministrijai par iespēju apmeklēt reģionālo žurnālistu semināru, kas bija veltīts Eiropas Savienības jautājumiem, un par izbraukumu uz Jelgavas rajona zemnieku saimniecībām.
