Zemniekiem Vecumnieku novadā ir daudz bioloģiskā piena, taču, kamēr pārstrādātāji visu salej kopējā katlā, atsevišķi to nodot nav izdevīgi. Tā tikšanās reizē Skaistkalnē secināja piena ražotāji un lauku konsultanti.
Novada «zaļie» ražotāji bija aicināti kopā pirmo reizi, lai apzinātu iespējamo biopiena daudzumu, ko varētu nodot konkrētam savācējam, «Bauskas Dzīvei» paskaidroja Vecumnieku pašvaldības lauku konsultante Aiga Saldābola.
Pietrūkst izejvielas
Priekšlikumu veidot sadarbību ar Vecumnieku novada piensaimniecībām izteikuši pārstrādes ražotnes «Tukuma piens» pārstāvji, kas nesen ieradušies pašvaldībā. Uzņēmumā vienlaikus top parastie un bioloģiskie piena produkti, taču pēdējiem trūkst izejvielas, ko nākas ievest no Igaunijas. Uzņēmums vēlas veidot pastāvīgu sadarbību ar Latvijas biopiena ražotājiem, skaidro A. Saldābola.
Vecumnieku zemnieki pienu nodod rūpnīcai «Latvijas Piens», kuras līdzīpašnieks ir kooperatīvs «Trikāta». Ar tā zīmolu tiek ražoti bioloģiskie sieri. Daļa saimniecību sadarbojas ar Jēkabpils kombinātu un piena uzpircēju SIA «Sigilo KV», kas iegādājusies bankrotējušā «Bauskas piena» ražotni.
Kā uzsvēra «Sigilo KV» vadītājs Kaspars Kazāks, kurš bija ieradies uz zemnieku sanāksmi, patlaban daļu piena firma joprojām ved uz Lietuvu ilggadējam sadarbības partnerim, taču daļu nodod vietējiem pārstrādātājiem.
«Nākamgad plānojam sākt ražošanu agrākajā «Bauskas piena» teritorijā, kur varētu pārstrādāt arī biopienu,» sacīja K. Kazāks. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka «Sigilo KV» projekts paredz inovatīvu piena sūkalu pārstrādi, paralēli ražojot sieru eksportam un dažādus industriālus produktus, piemēram, pārtikas piedevas u. c.
Jānovērtē pircējam
Kā sacīja vairāki lopkopji, viņi labprāt nodotu biopienu atsevišķi, taču nevēlas sabojāt attiecības ar tagadējiem partneriem, jo pēc rūgtās pieredzes ar «Bauskas pienu» uzticas tiem, kas dažu glābuši no bezizejas un gadiem regulāri maksājuši solīto.
Kurmenes puses zemnieks, piensaimniecību pārraugs Ilgonis Mašinskis vērtē, ka varētu nedēļā savākt ap 200 kg biopiena, taču tas ir neliels daudzums, kam uzpircējs diez vai speciāli brauktu pakaļ. Viņaprāt, atsevišķa nodošana atmaksātos, ja biopienu kopā vāktu vairākas viena pagasta govju fermas. Zemnieki piekrīt, ka to varētu organizēt saimniecību pārraugi, kuri ņem analīzes un sniedz atbalstu citiem kolēģiem konkrētā apkaimē, taču jāprecizē procesa norise.
Cenas starpība biopienam un parastajam svārstās ap desmit procentiem, tāpēc pagaidām to nav izdevīgi nodot atsevišķi, sacīja Stelpes pagasta saimnieks Andris Kalniņš. «Latvijā bioloģiskos produktus pircēji vēl tik augstu nenovērtē, tiem cena nav būtiski lielāka kā parastajiem,» teic zemnieks. «Ražotāji nepietiekami pievērš uzmanību bioproduktu iepakojumam, lai tie piesaistītu aci un iegūtu lielāku popularitāti.»
Konsultantes sapnis un vīzija
A. Kalniņš mudināja zemniekus domāt ne tikai par ieņēmumiem, bet arī ražošanas ētiku, rosinot bioloģisko pienu vispirms piedāvāt vietējiem patērētājiem, tikai atlikumu eksportēt. «Mūsu dabiskie produkti vajadzīgi, lai sabiedrība būtu vesela un dzimtu veseli bērni,» uzsver Stelpes pagasta saimnieks.
A. Saldābola «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka joprojām nav atmesta iecere Vecumnieku novadā, kur bioloģiskās saimniecības pašlaik nav reģistrētas vienīgi Bārbeles pagastā, savākt vietējo produktu «zaļo grozu». «Kaut pagaidām tas nav izdevies, zaļais tirdziņš ar vietējiem bioloģiskajiem sieriem, dārzeņiem, augļiem joprojām ir mūsu sapnis un vīzija, to varētu īstenot kādā Eiropas fondu projektā,» saka lauku konsultante. «Iespējams, biopiena ražotāji novērtēs šo ierosmi, taču uzspiest nevienam neko nevaram.»
UZZIŅAI
Bioloģiskās saimniecības
Kopumā Vecumnieku novadā ir 38 lauku saimniecības, kas ražo bioloģiskos produktus.
«Zaļie» ražotāji reģistrēti Vecumnieku, Skaistkalnes, Valles, Kurmenes un Stelpes pagastā.
15 «zaļās» saimniecības piegādā pienu kādam no pārstrādes uzņēmumiem vai uzpircējiem.
Nepilnas desmit saimniecības bioloģisko pienu pārdod tirgū ar tiešās tirdzniecības kvotu.
Avots: pašvaldība.
