Latvijas Zaļā partija un centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība izveidojušas 8. Saeimas vēlēšanu apvienību Zaļo un zemnieku savienība.
Latvijas Zaļā partija un centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība (LZS) izveidojušas 8. Saeimas vēlēšanu apvienību Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
«Racionāli vērtējot ZZS piedāvāto programmu, iezīmējas pāris stratēģisku kļūmju. Kaut gan tradicionālā orientācija uz lauksaimniekiem nav pazaudēta (taču nav arī īpaši stiprināta), «zaļo» vēlētājiem šī programma piedāvā stipri maz un pamatoti radītu šaubas par jēgu atbalstīt šo veidojumu, kam LZP ilgstoši pretojās. Bet tieši «zaļajos» ir ZZS spēks…» interneta portālā raksta politologs Jānis Ikstens.
Uz «Bauskas Dzīves» un lasītāju jautājumiem atbild ZZS deputātu kandidāts JURIS CIELAVS.
Kāpēc jūs kandidējat vēlēšanās?
– Tas ir likumsakarīgi, jo esmu saistīts ar Latvijas Zemnieku savienību kopš deviņdesmitajiem gadiem. Vadu LZS rajona nodaļu.
Uz Saeimas vēlēšanām sākotnēji no mūsu rajona izvirzīja četrus kandidātus – mani, Lidiju Altbergu, Ilmāru Bentu, Andri Āboliņu. Noteikti visi kandidētu, taču notika partiju apvienošanās, Bausku uzticēja pārstāvēt man.
Kāpēc jūs kandidējat uz Saeimu, ja, kā izteikušies daži lasītāji, nespējat tikt galā ar pašvaldības vadīšanu?
– Es pieņemu šo viedokli, taču nepiekrītu, ka netieku galā. Kad es sāku strādāt, Vecsaules pagastā bija divas skolas, pašlaik ir trīs. Šogad atvērām ceturto skolu – piecgadīgu un sešgadīgu bērnu mācībām. Pagastā ir trīs medpunkti. «Bauskas Dzīvē» lasīju, ka Bauskas pašvaldība sociālajai aprūpei izmanto 40 tūkstoš latu gadā, mēs izlietojam 12 tūkstoš latu. Bauskā dzīvo aptuveni desmit tūkstoš iedzīvotāju, Vecsaulē – divarpus tūkstoši, ņemot vērā cilvēku skaitu, mēs dodam vairāk. Citā pagastā ir astoņi vientuļie iedzīvotāji, manā – piecdesmit. Pagastā notiek kultūras un sporta pasākumi.
Lauku skolām pārmet izglītības kvalitātes trūkumu. Varbūt labāk vest bērnus uz pilsētas mācību iestādēm?
– Izglītības kvalitāte ir uzlabojama. Mūsdienās bērni ir ļoti zinātkāri, vēlas piedalīties dažādos pulciņos. Vienam nodarbības beidzas ātrāk, citam vēlāk. Sūtīt autobusu pakaļ bērniem divreiz? Tas ir dārgi, maksa par kilometru ir 22 santīmi.
Priekšvēlēšanu programmā minēts, ka nepieciešams apturēt valsts reģionu un iedzīvotāju noslāņošanos un plaisas palielināšanos starp bagātību un nabadzību. Kāds jūsu skatījumā šajā ziņā ir Zemgales reģions?
– Plaisa ir likvidējama rūpīgā, cītīgā ikdienas darbā, liekot lietā zinošu cilvēku prasmes, iemaņas.
Jā, mēs esam tuvāk Rīgai, jā, mums zeme varbūt ir nedaudz auglīgāka, taču mūsu reģionā situācija nav labāka kā citviet. Atbalstam jābūt sistemātiskam, nevis haotiskam kā pašlaik.
Reģionālie fondi tiks papildināti un kļūs par svarīgu atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, minat priekšvēlēšanu programmā. Kur ņemsit līdzekļus, lai papildinātu reģionālos fondus?
– Visi deklarē, ka naudas nav. Ja to piešķir procentuāli, pēc pieprasījuma vai intuīcijas, tad tās pietiek visiem. Pašlaik līdzekļi pazūd dažādos starpposmos un nenonāk līdz galam.
Pārskatīsim nodokļu politiku, atvieglojot nodokļu slogu maznodrošinātiem iedzīvotājiem, lasāms mūsu partijas priekšvēlēšanu materiālos.
Partijas sola nodokļu samazinājumu, taču ir zināms, ka no 2003. gada iedzīvotāju maksāto nodokļu apjoms tiks palielināts. Ar samazinātu PVN likmi – 9% – apliks ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, ko līdz šim ar nodokli vispār neaplika. Turklāt apkurei piemēros pilnu PVN likmi – 18%. Ar samazināto PVN likmi apliks arī medikamentus, grāmatas, plašsaziņas informācijas līdzekļus, kā arī viesnīcu pakalpojumus. Kādi ir jūsu komentāri?
– Nodokļu politika ir interesanta, es nevaru to pilnībā komentēt.
Mēs neesam skaidrībā, ko mums «noplēsīs». Nodokļiem jābūt tādiem, lai tie veicinātu ražošanu.
Kādēļ Mēmeles krastā pie Līrumu grantskarjerām tiek ierīkota pludmale? Vai tas nav saistīts ar vēlēšanām?
– Ja tas būtu saistīts ar vēlēšanām, tad līdz tām plānotā atpūtas bāze būtu gatava. Tā ir vienīgā pagastam piederošā zeme, kura sniedzas līdz Mēmeles upei. Vēlamies, lai uz tās atrastos atpūtas centrs.
Ja jūs nebūtu deputāta kandidāts, kādu jautājumu jūs uzdotu deputātu kandidātiem?
– Vai solījumi tiks izpildīti? Uzskatu, ka solījumus vajadzētu protokolēt, tie deputātiem būtu jāparaksta, lai zinātu, no kā prasīt atbildību.
Vai jūs pildīsit solījumus?
– Es pie savas pārliecības palieku. Vispirms ķertos pie budžeta līdzsvarotas sadales.
