Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļa pašlaik izskata pārkāpumu pret vidi Dāviņu pagastā.
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) Bauskas daļa pašlaik izskata pārkāpumu pret vidi Dāviņu pagastā. Tur 9. jūlija pievakarē ceļa Dāviņi–Lambārte malā dega sausā zāle. Uguns plosījās aptuveni 10 hektāru platībā.
Nomnieks izturas noraidoši
Pirmais notikuma vietā ieradās Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas nodaļas priekšnieks Ričards Šakels. Viņš konstatēja, ka uz degošā lauka no kūlas atbrīvotajā platībā zemi apstrādā trīs traktori T-150. Notikuma vietā pēc izsaukuma ieradās iecirkņa inspektors, kā arī Iecavas mežniecības un Vecumnieku ugunsdzēsēju komanda, kurām par lielajiem dūmiem bija ziņots no ugunsnovērošanas torņiem.
«Lai gan gar lauka malu bija uzarta zemes josla, uguns vietām pārmetās tai pāri, tuvojās krūmājiem, un liesmas bija jāapdzēš ar meijām,» stāsta R. Šakels. «Mehanizatori, kas strādāja uz lauka, atteicās atbildēt uz maniem jautājumiem, bet zemes nomnieks Egīls V., kurš vēlāk ieradās notikuma vietā, izturējās naidīgi un izaicinoši.»
R. Šakels uzsver, ka zāles dedzināšana notikusi patvaļīgi, ugunsbīstamajā sezonā, bez jebkādas iepriekšējas saskaņošanas ar VUGD un mežniecību.
Reālu draudu mežam nebija, taču…
«Zemes apsaimniekotājs dzīvo Viesturu pagastā, bet Dāviņos nomā vairāk nekā 100 hektāru zemes. Apsaimniekotājs slēdz tiešos līgumus ar zemes īpašnieku, bet pašvaldība veic tikai notariālas darbības,» saka Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētājs Kārlis Grieķis. Viņš neslēpj, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai gadiem nekoptā zeme beidzot tiktu apgūta, taču tajā pašā laikā apliecina, ka arī viņš ir sašutis par kūlas patvaļīgu dedzināšanu.
Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle secina, ka šajā gadījumā mežam tiešu draudu nebija – laukam pieguļ lapu koku audzes, kas nav ugunsbīstamas. «Lielākoties sagādātas neērtības meža darbiniekiem, velti atraujot viņus no pienākumu pildīšanas,» uzskata A. Bulle. «Ja laukam blakus atrastos meža jaunaudze vai skuju koku audze, dedzināšana varēja beigties ar lieliem meža postījumiem,» piebilst virsmežzinis.
Iecavas mežniecības mežzinis Ivars Kārkls apliecina, ka meža darbinieki, kas ieradušies notikuma vietā, secinājuši – mežam, pareizāk sakot, krūmājiem laukmalē, briesmas nedraud.
Kūlas dedzināšanu vērtē kā aplamu rīcību
«Dedzinot kūlu, zemnieks pats sevi aplaupa,» tāds ir rajona Lauksaimniecības departamenta direktora Gunta Liepas viedoklis. «Kūla ir lielisks mēslojums augsnei. Atkarībā no apstākļiem, izmantojot diskus vai arklus, kūlu var iestrādāt augsnē. Var vispirms nobraukt lauku ar šļūci, un tad tajā pašā virzienā veidot arumu. Pareizi izpildot visus agrotehniskos pasākumus, var ne tikai iztikt bez kūlas dedzināšanas, bet arī ekonomēt līdzekļus augsnes mēslojuma un herbicīdu iegādei,» uzskata G. Liepa.
Visvairāk par sausās zāles dedzināšanu ir sašutuši «zaļie». JRVP Bauskas daļas vadītājs Ēriks Klīvs uzskata, ka Dāviņos dzīvas sadegušas neskaitāmas ķīvītes, zaķēni, to mazuļi un citi sīkie dzīvnieki, kā arī kukaiņi, kas vasarā patvērumu meklē sausajā zālē. «Jebkurš dzīvais organisms ir nozīmīga dabas daudzveidības sastāvdaļa,» skaidro Ē. Klīvs. «Baktērijas, kukaiņi, putni, sīkie zīdītāji – to ļoti daudz mēdz būt kūlā. Tātad kūlas dedzināšana jāuzskata par vērā ņemamu pārkāpumu pret vidi. Iesniedzot labojumus Administratīvo pārkāpumu kodeksam (APK), daudzi vides inspektori ierosinājuši piemērot lielas sodu sankcijas pret kūlas dedzināšanu jebkurā gadījumā. Jāpiebilst, ka APK labojumu projektā par kūlas dedzināšanu paredzēts naudas sods pat vairāku tūkstošu latu apmērā.»
