Bornsmindes parks Rundāles pagasta Ziedoņos ap 19. gadsimta beigām Bauskas un apkārtnes iedzīvotājiem bijusi iecienīta pastaigu un sarīkojumu vieta.
Bornsmindes parks Rundāles pagasta Ziedoņos ap 19. gadsimta beigām Bauskas un apkārtnes iedzīvotājiem bijusi iecienīta pastaigu un sarīkojumu vieta.
Kurmīšu takas
Te notikuši koncerti un zaļumballes, kurās dancots uz nebēdu. Vienu no šiem saietiem mazliet ironiski esot aprakstījis Voldemārs Zālītis, vēlākais rakstnieks Valdis, grāmatas «Staburaga bērni» autors.
Tagad parks pieder Rundāles pagasta pašvaldībai un pieejams ikvienam, apstiprināja Aivars Okmanis, pagasta padomes priekšsēdētājs. Ziedoņos sastaptais Ludvigs Šidla gan vēstīja, ka pašvaldība uz 20 gadiem izīrējusi parku Rīgas firmai «Rīts», kura nopirkusi pili.
60. gadu vidū Bauskas skolēni uz Ziedoņiem regulāri kājoja pārgājienos pretī zelta rudenim un pavasarim. Mūsu ceļvedis pa Bornsmindes parku vakar bija «Bauskas Dzīves» šoferis Juris Iļņickis, kurš zināja katru taku. Laikā, kad Ziedoņos atradās lauksaimniecības tehnikums, audzēkņi esot kopuši parku, kaplējuši pat celiņus. Tagad tie šauri, un kāja bieži iegrimst kurmju rakumā. Taču karstā dienā lielo koku ēna sniedz patvērumu saules nogurdinātajiem.
Teikas un senatnes liecības
Emocionāla cilvēka prātā te var mosties noslēpumainas jausmas, un tam ir iemesls. Vietā, kur vēlāk izveidots Bornsmindes parks, no 5. gadsimta pirms Kristus dzimšanas bijis zemgaļu kapu lauks. Tā norādījis Kārlis Vanags 1939. gadā izdotā «Ceļvedī pa dzimto zemi». Arheoloģiskos izrakumos uzietas daudzas senlietas no vēlā bronzas un agrā dzelzs laikmeta.
Teika vēsta, ka Jumpravmuižā (otrpus Lielupes) bijis sieviešu klosteris, bet tā kapsēta atradusies Bornsmindes parka teritorijā. Būšot jāmirst tam, kurš mēģināšot kapa vietas nolīdzināt vai zemi apstrādāt. To 1805. gadā gribējis darīt muižas īpašnieks. Pie arkla ķēries īpašnieka svainis grāfs Oto Štakelbergs, kurš tiešām nākamajā ziemā nomiris. Kādreizējo vācu karavīru kapu atrašanās vieta noskāršama vien pēc mūrētās apmales un zemē nogāztā akmens krusta.
Atmiņas par bijušo godību
Bornsmindes parka jaukumu pagātnē papildinājusi netālu no pils uzceltā strūklaka, kas darbojusies vēl pēc Otrā pasaules kara. Tā atradusies 20 pēdu virs Lielupes līmeņa, tāpēc ūdeni saņēmusi pa zemzemē noslēptu kanālu no augstāk esošiem dīķiem. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja fondos esot dažas atklātnes, kurās attēlota 1917. gada bargajā ziemā sasalušās strūklakas šaltis, kas izveidojušas ledus skulptūru. To grāmatā par Bornsmindi pieminējis Dainis Bruģis.
Viņš arī vērtējis, ka Bornsmindes parka pastaigu celiņu plānojums esot vienkāršs. Ir divas centrālās alejas, ko trešā šķērso. Noejot līdz Lielupei, paveras skats uz Jumpravmuižas parku ar mākslīgi celtām pilsdrupām otrpus upes.
No senatnes Bornsmindes parks saglabājis īpatnību – pa to staigājot, pils tuvums nav nojaušams. Labi, ka tā, jo ēka, kas piepeši parādās aiz kokiem, pašlaik ir noplukusi, daudzi logi aizsisti ar dēļiem. Parks izskatās kā cilvēka roku neskarts dabas stūrītis. Lieliem puduriem aug liepas, papeles, zirgkastaņas, izveidojies biezs pamežs. Te varētu rīkot sacensības zāles pļaušanā ar rokas izkapti, platību pietiktu un lielo koku paēnā nebūtu karsti.
Autore pateicas Bauskas Centrālajai bibliotēkai par informatīvo materiālu.
