Ugunsdzēsējs Viktors Gailis dzīvo Ceraukstes pagastā un ir priecīgs, laukos var aizmirst nejēdzības.
– Esam tādā ne ziemā, ne pavasarī. Man labāk patiktu, ka būtu kārtīga, sniegiem bagāta ziema ar mērenu salu. Tagad īsti nav saprotams, kas par gadalaiku. Kaut gan no profesionālā viedokļa ir labāk, jo nevar uzdarboties pērnās zāles dedzinātāji. Neprātīgā cilvēku rīcība tiešām ir liela mūsu nelaime. Tas ir slinkums un varbūt arī nabadzība. Taču man visvairāk ir žēl līdzekļu no nodokļu maksātāju naudas, kas tiek izšķērdēta, dzēšot kūlas ugunsgrēkus.
Ieilgušais slapjdraņķis ir nepatīkams tādēļ, ka tas bojā ceļus. Pagasta ceļi vēl ir ciešami, bet valstij piederošās brauktuves ir šausmīgas. Tās mūžīgās runas par naudas nepietiekamību arī nav paciešamas. Cik daudz līdzekļu tiek tērēti nelietderīgi?! Piemēram, jaunās pilsētu apzīmējumu plāksnītes, pilnīgi bezjēdzīgie stabiņi, kas izvietoti posmā no Bauskas līdz Grenctālei. Salūzuši, noplukuši – tā nav drošības uzlabošana, bet gan tīrākā naudas izšķērdēšana.
Par laimi, dzīvoju laukos, kur ir iespēja no visām nejēdzībām aizmirsties. Šopavasar lielais darbs – jātaisa mazbērniem jaunas šūpoles uz Lieldienām. Vecās kļuvušas nedrošas, nojaucām. Vēl arī šķūnītis jāpieremontē. Darba vienmēr pietiek. Vajag tikai kustēties un nečīkstēt, jo sūdzēšanās un gaušanās tāpat neko nedos.
