Mazajās lauku skolās mācību darbs tomēr rit citādāk nekā klasēs, kurās solos sēž 30 un vairāk audzēkņu. Svitenes pamatskolā 9. klasi gatavojas beigt 11 skolēnu. Viesturu pagasta Bērsteles pamatskolā 9. klasē pašlaik ir pieci audzēkņi.
Mazajās lauku skolās mācību darbs tomēr rit citādāk nekā klasēs, kurās solos sēž 30 un vairāk audzēkņu. Svitenes pamatskolā 9. klasi gatavojas beigt 11 skolēnu. Viesturu pagasta Bērsteles pamatskolā 9. klasē pašlaik ir pieci audzēkņi.
“Jāmācās cītīgi uz visām stundām, jo mums katram skolotājs kaut ko pavaicā. Varbūt ir nedaudz grūtāk, toties strādājam visi kopā. Man šķiet, ka tā daudz vairāk arī iemācāmies,” stāsta Bērsteles pamatskolas 9. klases audzēkne Natālija Veļa.
Vēl ir laiks kļūdīties
Svitenes pamatskolas 9. klasi pedagoģe Daina Burceva audzina tikai no Ziemassvētkiem. Arī iepriekšējā mācību gadā viņa audzināja izlaiduma klasi. Apstākļi sagadījās tā, ka arī šogad skolotājas rūpes un enerģija ir veltīta tam, lai Svitenes skolas 11 audzēkņi sekmīgi pabeigtu devīto klasi.
“Mūsu bērni ir tādi paši kā sabiedrība kopumā – ir cītīgi un apzinīgi skolēni, ir arī tādi, kam savi niķīši. Edgars apveltīts ar aktiera talantu, veiksmīgi piedalījies izteiksmīgās runas konkursos valsts mērogā. Dzintaru interesē mūzika, viņš vada skolēnu pašpārvaldi. Labas praktiskā darba iemaņas ir Gintam, Didzim un Egīlam. Klasē ir vairākas jaukas un saimnieciskas meitenes, piemēram, Elīna, Karīna un Kristīne. Madars ir aktīvs diskotēku rīkotājs skolā, savukārt Edgars un Ieva darbojas jaunsargos. Katram no maniem audzēkņiem noteikti dzīvē atradīsies sava vieta. Viņiem vienmēr esmu atgādinājusi, ka skolas gadi ir ne tikai mācību laiks. Ir jāiepazīst pasaule, jāiepazīst sevi. Šis ir laiks, kad var kļūdīties, un par to vēl tiks piedots. Lai labestība iemājo katrā no viņiem!” tāds ir audzinātājas D. Burcevas vēlējums.
Jaunieši atzīst, ka skolotājas teiktajā ir daudz patiesības. Skolas gados bieži gadījies kļūdīties un pastrādāt dažādus nedarbus. “Man šķiet – bez mums kādu laiku skolā valdīs liels klusums. Esam dzīvespriecīga, skaļa un jauka klase. Ja skolotājiem ir labs noskaņojums, tad viņiem ar mums nekad problēmu nav bijis,” tā Karīna Rikmane.
Svitenes bērni nedzīvo tikai ar atmiņām par deviņiem skolā pavadītiem gadiem. Katram ir savs nākotnes sapnis. Tie gan ir diezgan līdzīgi. Vidusskolā šos audzēkņus rudenī laikam nesastapt. Visi nodomājuši apgūt kādu arodu. Būs gan datorspeciālisti, remontstrādnieki, ēdināšanas servisā strādājošie. Vai pēc gadiem viņi atgriezīsies Svitenē, tas pašlaik ir jautājums bez konkrētas atbildes. Skolēni uzskata, ka darba te visiem nebūs. Taču Svitene ir viņu bērnības zeme, kuru labprāt apciemos.
Deviņus gadus kopā
Bērsteles pamatskolas 9. klase ir gluži kā maza ģimene – četras meitenes un viens puisis.
“Audzinu viņus no pirmās klases. Tad gan bija nedaudz vairāk skolēnu, nu esam palikuši tikai pieci. Visi ir ļoti mīļi un sirsnīgi bērni. Meitenes aktīvi darbojas skolas pašpārvaldē, bet mūsu Atis ir īsts džentlmenis. Viņš prot un padara visus vīriešu darbus. Atis skolā organizē arī diskotēkas. Savukārt meitenēm ir laba gaumes izjūta, viņas lieliski dejo un prot savā pulciņā iesaistīt arī Ati. Tā kā klasē ir tikai pieci bērni, visiem jāpiedalās skolas pasākumos. Tas šo mazo kolektīvu, es pat teiktu – ģimeni, saliedē vēl vairāk,” šādus vārdus par saviem skolēniem teic klases audzinātāja Anita Šapkova.
Runājot par mācību darbu, audzinātāja piebilst, ka meitenes skolas gados ir ļoti daudz paveikušas. Žannai, Jekaterinai un Natālijai dzimtā ir krievu valoda, bet skolā viņas visu mācījās latviešu valodā. Taču sekmes ir labas, meitenes brīvi pārvalda divas valodas, prot arī svešvalodu.
Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” skolēni atzīst, ka pēc 9. klases turpinās mācīties skolās, kurās vienlaikus var apgūt arī kādu arodu. Tas varētu būt darbs birojā, grāmatvedes pienākumu pildīšana. “Uzskatu, ka vienlaikus jāapgūst profesija un arī vidējā izglītība. Pēc tam var arī domāt par studijām augstskolā,” spriež Atis Strelēvics. Līdzīgi domā arī viņa klases biedres. Meitenes uzskata, ka ir svarīgi apgūt tādu profesiju, kurā var labi nopelnīt. Pašlaik viņām šķiet, ka varētu strādāt un dzīvot citur, bet uz Viesturu pagastu labprāt brauktu ciemos.
“Dzīvē visādi var iegrozīties. Gan jau kāds no maniem skolēniem paliks strādāt savā pagastā, citi dosies prom. Bet esmu pārliecināta, ka labi amata pratēji, cilvēki ar zelta rokām vienmēr un visos laikos būs vajadzīgi. Tāpēc mani audzēkņi būs sabiedrībā noderīgi. Vēlu saviem pieciem mīļajiem bērniem veiksmi un katram atrast dzīvē īsto vietu,” tā klases audzinātāja Anita Šapkova.
