Polijā vakar un aizvakar, 7. un 8. jūnijā, notika referendums, kurā aptuveni 29,5 miljoni valsts balsstiesīgo iedzīvotāju varēja paust savu attieksmi pret ES.
Polijā vakar un aizvakar, 7. un 8. jūnijā, notika referendums, kurā aptuveni 29,5 miljoni valsts balsstiesīgo iedzīvotāju varēja paust savu attieksmi pret ES.
Latvijas žurnālistu grupai, tostarp arī «Bauskas Dzīves» korespondentei, sestdienas vakarā bija vienreizēja iespēja Polijas Seimā piedalīties valsts vēlēšanu komisijas preses konferencē, kurā tika paziņota vēlētāju aktivitāte referenduma pirmajā dienā. Tas tiešām bija satraucošs, pat elektrizēts brīdis, jo Polijā situācija ir samērā sarežģīta, vērojamas aktivitātes, kurās parādās krasa nostāja pret ES. Tādēļ arī visus tik ļoti interesēja, kāda būs referenduma pirmā diena.
Sliktāk kā pašlaik nebūšot
7. jūnijā balsošanā piedalījās 17,61 procents balsstiesīgo iedzīvotāju. Augstākā vēlētāju aktivitāte bija Varšavā (30 procentu), ārpus galvaspilsētas šī aktivitāte liela bija Slapskas vojevodistē, kur uz balsošanas iecirkņiem bija devušies 29,9 procenti, zemākā – Piekarpatos (11,3 procenti). Lodzas vojevodistē, kur referenduma norisi vēroja arī «Bauskas Dzīve», aktivitāte bija 17,44 procenti.
Uzrunājot balsotājus, atklājās dažādi viedokļi. Biroja darbiniece Anna sacīja, ka viņa un mamma nešaubās par pozitīvu balsošanu, jo ES paver jaunas iespējas. Ārsts Mareušs teica, ka viņš referendumā nepiedalās, jo politika viņu neinteresējot, nepatīkot arī, ka Polija uz ceļiem lienot Eiropas Savienības priekšā. Lauku vīrs Jans, kurš pie lielveikala pārdeva olas, sacīja, ka balsos par ES, jo sliktāk, kā ir pašlaik, vairs nevarot būt. Viņa kaimiņi un paziņas arī esot noskaņoti balsot.
Romas pāvesta loma
Liela loma lēmuma pieņemšanā ir baznīcai, līdzīgi tas bija arī Lietuvā. Poļiem par izvēli palīdz izšķirties arī viņu tautieša Romas pāvesta Jāņa Pāvila II izteikums, ka Eiropai ir vajadzīga Polija, Eiropas baznīcai ir nepieciešama poļu liecība un Polijai ir vajadzīga Eiropa. Tomēr interesanti, ka Polijas katoļu garīdzniecībā ir arī grupējums, kas nostājas pret iestāšanos ES.
Laukos vāc sienu
Referenduma pirmās dienas rezultāti bija aptuveni tādi, kādus tos paredzēja, – balsošanā piedalījās nepilni 20 procenti iedzīvotāju. Šādam rezultātam ir savs izskaidrojums, jo maza aktivitāte bija laukos. Nelielās poļu fermeru saimniecībās tika vākts siens, lasītas zemenes, tika veikti arī citi lauku darbi. Tradicionāli svētdiena ir brīva diena, kad ļaudis apmeklē baznīcu. Vakar pēc dievkalpojuma daudzi poļi pie baznīcas nopirka zemenes un tad devās uz balsošanas iecirkņiem. Šādu skaidrojumu žurnālisti uzklausīja Lepenes vēlēšanu iecirknī, kas ir tipisks laukiem. Šeit jānobalso 687 pilsoņiem, pirmajā dienā bija ieradušies nepilni desmit procenti.
Referenduma oficiālie rezultāti būs zināmi šodien. Prognozes tomēr ir pozitīvas, lai gan eiroskeptiķu izvietotie aģitācijas materiāli bija gana izteiksmīgi. Piemēram, Lodzas ielās uz afišu stabiem varēja redzēt košus zīmējumus, uz kuriem bija attēlota nāve ar izkapti, ietinusies ASV valsts karogā, bet tai apkārt – ES simbolizējošās zvaigznes.
MĀRĪTE OZOLIŅA, speciāli «Bauskas Dzīvei» vakar, 8. jūnijā, no Varšavas
***
Uzziņai
Referenduma dienās Polijā iekārtoti vairāk nekā 25 tūkstoši balsošanas iecirkņu, 166 izveidoti ārzemēs, kur poļu diaspora ir ļoti liela.
Iedzīvotāji var balsot tajā teritorijā, kur viņi ir pierakstīti, ja kaut kur izbrauc – vajadzīga pašvaldības izziņa.
Balsošanā var piedalīties 18 gadu vecumu sasnieguši Polijas pilsoņi.
Ja referendums vēlētāju nepietiekamas aktivitātes dēļ tiks atzīts par nenotikušu, ES iestāšanās līgumu nāksies ratificēt parlamentā ar divu trešdaļu balsu pārsvaru.
Polijā referendums izmaksās 85,4 miljonus zlotu (12,98 miljoni latu). Vēlēšanu iecirkņos strādā 264 tūkstoši cilvēku, kuriem tiks samaksāti kopsummā 53 miljoni zlotu. Par divu dienu darbu katrs saņems 203 zlotus (30 latu).
Polijas vēlēšanu komisijas sniegti dati
