Droši vien daudziem, tirgū iepērkoties, ir piedāvāts šo to nogaršot – šķipsnu skābēto kāpostu, gabaliņu gurķa, desas vai žāvējuma. Mazpilsētas tirgotāji parasti ir vēlīgi.
Droši vien daudziem, tirgū iepērkoties, ir piedāvāts šo to nogaršot – šķipsnu skābēto kāpostu, gabaliņu gurķa, desas vai žāvējuma. Mazpilsētas tirgotāji parasti ir vēlīgi. Gluži citādi ir zemes tirgū, kur tiek slēgti darījumi par lielām vērtībām, ar cerību, ka tā vēl augs.
Lētā “sviestmaize”
Vēl pirms dažiem gadiem hektāru aramzemes Bauskas rajonā varēja nopirkt par 200 – 400 latiem. Šajā rudenī cena par hektāru, piemēram, Īslīces pagastā, pārsniedzot 1000 latu, bet pilsētas teritorijā zemes cena ir trīskārt lielāka.
Tirgus kļuvis aktīvs. Tie, kuri tiek zemei klāt un ir naudīgi, pērk, daudz nedomājot, jo zeme visvairāk atbilst nosaukumam “nekustamais īpašums”. Māja var nodegt vai sagrūt, bet zeme nezūd, un tās vērtība var tikai palielināties. Mēs padomju varas gados esam pieraduši, ka zeme zem kājām tā īsti nevienam nepieder, bet tās patiesā vērtība ir skaidra ārvalstu pilsoņiem. Viņiem Latvijas zemes cena joprojām šķiet neiespējami zema, tā pat nav “sviestmaize”, salīdzinot ar summām, par kādām zeme jāpērk, piemēram, Rietumeiropas valstīs.
Birokrātijas murgs
Novembra sākumā “Bauskas Dzīve” pa elektronisko pastu saņēma Nīderlandes Karalistes pavalstnieka Elana Čehovera vēstuli. Viņš raksta, ka 2004. gada 5. aprīlī publiskajā izsolē Bauskā nopircis 1,4748 ha zemes Stacijas ielā 14, samaksājot par to Ls 4000, no tiem Ls 300 iemaksāti tiesu izpildītāja Egila Biezā depozītu kontā kā drošības nauda pirms izsoles.
“Pēc ierastā birokrātiskā murga, sagādājis visus nepieciešamos dokumentus, lai nostiprinātu zemi uz sava vārda, ierados Zemesgrāmatu Bauskas nodaļā. Tas bija 7. septembrī. Zemesgrāmatu tiesnese Aija Biezā, kas, izrādījās, ir tiesu izpildītāja Egila Biezā sieva, man paskaidroja, ka nopirktais zemes gabals ir ieķīlāts, tāpēc savas tiesības uz to nevaru nostiprināt Zemesgrāmatā,” raksta Elans Čehovers.
Neizrāda interesi
Vēstulē “Bauskas Dzīvei” rakstītājs uzsver, ka ir sašu tis par nelikumībām, kas ar viņa īpašumu veiktas pēc izsoles. Neguvis izskaidrojumu Zemesgrāmatu Bauskas nodaļā, E. Čehovers vērsies Latvijas Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamentā pie Inetas Baldiņas un Ineses Bērzkalnes. Taču arī viņas nav izrādījušas pietiekamu interesi par notikušo.
Elans Čehovers raksta, ka par nelikumībām darījumos ar zemi Latvijā un par Tieslietu ministrijai pakļauto ierēdņu ignoranci informējis Nīderlandes Ārlietu ministriju, laikrakstus “Financial Times”, “De Welt”, “De Telegrapf” un citus ietekmīgus preses izdevumus, kā arī raidorganizācijas “CNN”, “BBC”, “Euro News”.
Lasot vēstuli, kļuva žēl Nīderlandes pilsoņa, kurš gribējis tikai mazu gabaliņu zemes Bauskā, viņam nav paveicies cīņā ar Latvijas birokrātiju. Ja uz vēstuli sadomās reaģēt pieminētie Eiropas preses izdevumi, mūsu valsts ierēdņi varēs bez mitas skaidroties un taisnoties. Tāpēc sāku pārbaudīt Nīderlandes Karalistes pilsoņa Elana Čehovera minētos faktus un uzzināju ne mazums interesanta. Par to lasiet laikraksta nākamajā numurā.
