Pareģojumus par globālajām kataklizmām un iespējamo pasaules galu 1999. gadā pareizticīgo mācītājs Tēvs Jevgeņijs uzskata par nepamatotiem.
Pareģojumus par globālajām kataklizmām un iespējamo pasaules galu 1999. gadā pareizticīgo mācītājs Tēvs Jevgeņijs uzskata par nepamatotiem.
Taču viņš nenoliedz, ka civilizāciju gaida smagi pārbaudījumi – dabas stihijas, augu un dzīvnieku atsevišķu sugu bojāeja un visbeidzot – ekoloģiska katastrofa. Viņaprāt, tā jau ir sākusies.
Gaida glābiņu un palīdzību
Laikmets, kurā dzīvojam, psiholoģiski ir ļoti sarežģīts, uzsver priesteris. Cilvēce vīlusies sevī un sapratusi, ka iekārtot paradīzi zemes virsū nav iespējams. Tālab seko pieķeršanās dēmoniskai domai par iespējamo palīdzību no citu civilizāciju būtnēm. Novecot sākusī cilvēce ļaujas ilūzijai, kam trūkst pamatojuma.
Gluži vai par modes lietu kļuvis ticēt citplanētiešu esamībai. Neizskaidrojamu zīmju pētīšana cilvēka dvēselei it neko nevar sniegt. Pašlaik vietējā sabiedrība pārņemta ar dīvainās zīmes tulkošanu Ceraukstes pagastā pie Lielzeltiņiem. Tas nav nekas cits kā alkas pēc brīnuma, pēc palīdzības, kas varētu nākt no Kosmosa. Taču palīdzību sagaidīt mēs varam tikai no Dieva.
Nenoliedzot neizskaidrojamu parādību un objektu eksistenci, Baznīca no tā visa norobežojas. Mēs uzskatām, ka šeit sākas zinātnes darbības joma, taču pētnieki pagaidām jūtas bezspēcīgi.
Būs zīmes no debesīm
Kristietībā pastāv pieņēmums, ka pašreizējais laikposms ir īss klusuma brīdis pirms vētras, kas saviļņos pasauli līdz ar antikrista atnākšanu. Šī perioda sākums saistīts ar ticības brīvību, represiju pārtraukšanu pret baznīcu. Atelpa dota, lai cilvēce pievērstos Dievam. Jāņa Atklāsmes grāmatā (8:1) tā arī teikts: «Kad atvēra septīto zīmogu, tad iestājās klusums debesīs kādu pusstundu.»
Tēlaini runājot, pašlaik ļaunums ir ieslodzīts, tam nav varas pār visu pasauli. Taču, jo vairāk cilvēku atdos savu dvēseli sātanam, jo ātrāk tuvosies antikrista atnākšanas diena. Pirms tam «lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm», minēts Lūkasa evaņģēlijā (21:11). Pret šiem brīdinājumiem jāizturas ar vislielāko nopietnību, jo ciešanas, kas sagaida cilvēci, vienlaikus izpaudīsies garīgi un fiziski. Mums jābūt ļoti vērīgiem un modriem, jāieklausās savas dvēseles balsī, jālūdz Dievs un jācenšas pildīt Viņa likumus. Tikai pilnīga paļaušanās uz Dievu palīdzēs pārvarēt bailes, neziņu un bažas par katru nākamo dienu. Pirms gaidāmajiem pārbaudījumiem sabiedrībā vērojamas divas pretējas tendences – vieni cenšas nostiprināt garu, bet otri – materiālo dzīvi. Mūks Nektārijs no Optinas klostera raksta: «Pēdējos laikos pasaule tiks apjozta ar dzelzi un papīru. Noasa laiki – mūsu laiku attēls. Noasa šķirsts ir Baznīca, tikai tie, kas atradīsies tajā, izglābsies. Jālūdzas. Ar lūgšanu, ar Dieva vārdu katrs netīrums attīrīsies. Sākas lūgšanu laiks. Darba laikā runā Jēzus lūgšanu. No sākuma ar lūpām, tad ar prātu, līdz beidzot tā pati ienāks sirdī.»
