Īpaši aizsargājama dabas teritorija 799 hektāru platībā «Panemunes meži» ar Ministru kabineta lēmumu nesen iekļauta Eiropas vienotās programmas «Nature 2000» sistēmā.
Īpaši aizsargājama dabas teritorija 799 hektāru platībā “Panemunes meži” ar Ministru kabineta lēmumu nesen iekļauta Eiropas vienotās programmas “Nature 2000” sistēmā. Tagad Bauskas rajonā jau astoņām teritorijām ir noteikts šāds statuss.
Labvēlīgas attīstības statuss
Jauno objektu 8. jūlijā apmeklēja Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) dabas aizsardzības kontroles daļas vadītājs Oskars Dinka. Viņu pavadīja pārvaldes vecākais inspektors Bauskas rajonā Aivars Legzdiņš un valsts akciju sabiedrības (VAS) “Latvijas Valsts meži” Bauskas iecirkņa vadītājs Jānis Feldmanis. Reidā piedalījās arī laikraksta “Bauskas Dzīve” pārstāves.
Kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, īpaši saudzējamās dabas teritorijas ietilpst vienotā Eiropas sistēmā “Nature 2000”. To aizsardzību reglamentē ES direktīvas, skaidro Oskars Dinka. Pārējie nozīmīgie dabas objekti atrodas Latvijas valsts vai vietējo pašvaldību aizsardzībā.
Programmas “Nature 2000” tīklā Latvijā pašlaik iekļauts 300 objektu. Īpaši aizsargājamās teritorijās visām floras un faunas sugām nodrošināts labvēlīgas attīstības statuss. Līdz ar to saimnieciskā darbība ir jāierobežo un pastiprināti jākontrolē. JRVP kadastra un ekspertīzes daļa vērtē, kādu ietekmi uz vidi varētu atstāt, piemēram, meliorācija, upes bagarēšana vai citas aktivitātes. Ja ekspertu slēdziens ir noraidošs, šādi projekti nevar tikt īstenoti. Tomēr aizsargājamās teritorijas nav rezervāti, tādēļ nebūtu jāraizējas, ka saimniecisko darbību varētu aizliegt.
Teritorija “Panemunes meži” ir diezgan mežonīgs meža masīvs ar lielu bioloģisko daudzveidību, kurā atklātas reti sastopamas augu sugas, putnu ligzdošanas vietas, ozolu audzes. Vietas, ko raksturo noteiktu pazīmju kopums, sauc par biotopiem. Panemunes mežos jau agrāk tika aizsargāti atsevišķi biotopi, bet tagad tie ietilpst vienotā, īpaši saudzējamā dabas sistēmā.
Koordinē darbību
Jānis Feldmanis norāda – katram apgabalam ir izstrādāti individuāli saimniekošanas noteikumi. Šeit atrodas gan cirsmas, gan jaunaudzes. Ar Brunavas pagasta padomi valsts mežā tiek saskaņoti visi darbi. Ja strādnieki dodas kopt jaunaudzes vai strādāt cirsmās, pašvaldība viņiem izsniedz caurlaidi iebraukšanai aizsargājamā teritorijā. Lai gan uz mežsaimnieku ceļa atrodas barjera, ogotāji un sēņotāji aizliegumu mēdz ignorēt un turpina pārvietoties ar mašīnām. Acīmredzot pie saudzējamās teritorijas robežas būtu lietderīgi iekārtot labi pamanāmu informatīvu stendu, lai visiem kļūtu zināms teritorijas statuss un noteikumi, kas jāievēro. Tā uzskata vides speciālisti.
Apmēram puskilometru no Lietuvas robežas meža biežņā ir dīķītim līdzīga ūdenstilpe. Izrādās, ka šeit, ierakta zemē, ir atradusies bēdīgi slavenā dīzeļdegvielas zagļu cisterna. Izplūdusī degviela šopavasar izraisīja ievērojamu apkārtnes piesārņojumu. Vides inspektori un mežsaimnieki izcēla mucu, bet firma “Venteko” tika aicināta palīgā veikt teritorijas sanāciju jeb attīrīšanu. Glābšanas darbi kopumā izmaksājuši ap Ls 4000. Tā kā avārijas vieta atrodas VAS “Latvijas Valsts meži” Bauskas iecirkņa teritorijā, likumā noteiktajā kārtībā izdevumus bija spiesta segt sabiedrība. Tas ir absurds, ka vieni zog, bet citi maksā.
Naftas zagļi apdraud biotopus
Naftas vada urbēji aizsargājamās dabas teritorijas apdraud daudz vairāk nekā malumednieki vai nevīžīgi iedzīvotāji, kuri mežā izmētā sadzīves atkritumus, spriež vides inspektori.
Maģistrālais dīzeļdegvielas vads atrodas arī biotopa “Ozoldārzs” tuvumā Rundāles pagastā. Šī iemesla dēļ mežsaimnieki ļoti rūpīgi uzmana teritoriju. Apmēram 220 gadu vecu ozolu audze 18 hektāru platībā ir unikāls veidojums. Šeit mīt Eiropā reti sastopams kukainis – blāvais praulgrauzis, kam dabas procesu ciklā ir svarīga nozīme. Praulgraužu kolonijas mitinās nokaltušos zaros, celmos, vēja nogāztos kokos, tos pārvēršot sīkos putekļos. Tādēļ vietējiem iedzīvotājiem “Ozoldārzā” nav atļauts lasīt vecus zarus, kritalas un cirst pamežu. Daudzi joprojām to nesaprot, jo grib redzēt mežu tīru kā ainavu parku. Speciālistiem nākas ilgi un pacietīgi skaidrot, ka cilvēka iejaukšanās dabas procesos biotopam var radīt nopietnus draudus.
Neatklāj ligzdu vietas
Reti sastopamu putnu ligzdošanas vietu uzraudzīšana arī ietilpst mežsaimnieku un vides inspektoru ikdienā. Rundāles lapu koku mežos ligzdo melnais stārķis, kam nesen izšķīlušies mazuļi. Lai tos neizbiedētu, ligzdu aplūkoja ar binokli.
Melnie stārķi parasti iekārto mājas pie meža stigām augušos vecos kokos. Putna spārnu atvērums lidojumā pārsniedz divus metrus, tādēļ melnajam stārķim nepieciešama nolaišanās “trase” – meža ceļš vai stiga. Par laimi, šie putni ligzdo grūti pieejamās lapu koku audzēs, kas mazina draudus to drošībai un paslēpj no ziņkārīgu vērotāju acīm. Ligzdu atrašanās vietas zina tikai speciālisti.
Rundāles meža masīvā jau vairākus gadus ligzdu vij arī mazais ērglis – gājputns, kas ziemu pavada Dienvidāfrikā. Mazo ērgļu izplatība Latvijā ir minimāla. Vairākas aizsargājamu putnu sugas mīt arī “Ozoldārzā” un teritorijā “Panemunes meži”.
Uz jautājumu, kā valstī tiek noteiktas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, Oskars Dinka atbild: “Mežsaimnieku un vides speciālistu nosauktos objektus apsekoja Latvijas Dabas fonda eksperti, vienlaikus iepazīstoties ar agrāk veiktiem pētījumiem. Tā, piemēram, teritorijai “Panemunes meži” aizsardzības statuss tika piemērots pēc VAS “Latvijas Valsts meži” iniciatīvas. Tika vērtēti arī iedzīvotāju ieteiktie dabas objekti. Bauskas rajonā šādus priekšlikumus neviens neizteica, bet Jelgavas un Dobeles rajonā gan.”
***
Fakti
– Programmas “Nature 2000” sistēmā iekļautie objekti Bauskas rajonā:
Zaļezera purvs Bārbeles pagastā,
“Panemunes meži” Brunavas pagastā,
karsta kritenes Skaistkalnes pagastā,
“Ozoldārzs” Rundāles pagastā,
Kulšēnu avots Vecsaules pagastā,
Kalēju tīrelis Vecumnieku pagastā,
Bauskas dabas parks (Bauskas pilsētā, Codes, Mežotnes un Rundāles pagastā),
dabas liegums Īslīces pagastā.
