Sezonas pārsteidzošie jaunumi Rundāles pilī.
Sezonas pārsteidzošie jaunumi Rundāles pilī
Katru gadu 24. maijs atstāj jaunu ierakstu Rundāles pils atdzimšanas hronikā. Tā ir ēkas pamatakmens ielikšanas diena, kad tiek rezumēts iepriekšējā gada veikums.
Īstenota Rastrelli iecere
Svinībās, kas notika par godu šim datumam, tika atklātas divas starptautiskas izstādes, restaurētā hercoga ģērbistaba, jauna strūklaka un baseini pils parkā. Rundāles pils ansambļa arhitekts F. B. Rastrelli tā arī neieraudzīja savu projektu pilnībā īstenotu, jo hercoga Bīrona laikā baseinus parkā gan izraka, bet fontānu neierīkoja. Iespējams, bija radušās problēmas ar ūdens piegādes sistēmas izbūvi – tā laika tehniskajām iespējām pārāk sarežģītu risinājumu.
Nu baseini ir izveidoti atbilstīgi Rastrelli iecerei. To apmales izkaltas no Sāremā salā iegūta dolomīta, bet pamatnē ieklāts slīpēts Itālijas divkrāsu granīts. Strūklakas baseina centrā atrodas dekoratīvs akmeņu krāvums, kurā novietoti gaismas ķermeņi. Fontānu pils 272. dzimšanas dienas svinībās iedarbināja Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons. Viņš dzīvo Vācijā, bet kopš 1990. gada regulāri apmeklē pili, piedalās Latvijas mākslas dzīves norisēs un sniedz finansiālu atbalstu vēsturiskās ēkas atjaunošanai. Ernsta Johana dzīvesbiedre Elizabete ir māksliniece. Pirms dažiem gadiem viņa Rīgā organizēja izstādi. Publikas uzmanības centrā tolaik bija Elizabetes Bīronas gleznotais Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa portrets.
Gods palīdzēt entuziastiem
Pils dzimšanas dienas goda viesu vidū bija uzņēmējs Boriss Teterevs un viņa sieva Ināra. Kopš 1998. gada mecenāts iegulda personiskos līdzekļus vēsturisko interjeru atjaunošanā.
Sarunā ar “Bauskas Dzīvi” Boriss Teterevs atcerējās pils pirmo apmeklējumu: “Mēs atbraucām kā tūristi un ieraudzījām, ka daudzi vēsturiskie interjeri ir gaužām sliktā stāvoklī, jo restaurācijai nepietiek naudas. Piedāvājām finansiālu atbalstu, muzejā atstājām savu tālruņa numuru, bet neviens nezvanīja. Ja es kaut ko apsolu, tie nav tukši vārdi. Beidzot saņēmām ziņu no pils. Pirmā kontaktpersona bija mākslas vēsturniece un gide Jeļena Forste. Pamazām sadarbība veidojās arvien ciešāka. Pilī strādā brīnišķīgi cilvēki – īsti entuziasti –, palīdzēt tādai komandai ir liels gods.”
Amizants hercoga krēsls
Boriss Teterevs ir finansējis hercoga ģērbistabas atjaunošanu. Augstmaņa apartamentu virknē šis jau ir ceturtais restaurētais interjers. Lai attīrītu vecos krāsojuma slāņus, bija nepieciešami divi gadi. Miniatūrās telpas galvenais dekoratīvais akcents ir polihromais griestu cilnis ar sudrabojumu. Kamēr telpu atjaunoja, pils muzejs piedalījās vairākās ūtrupēs, lai iegādātos 18. gadsimta priekšmetus, kam noteikti vajadzētu atrasties hercoga ģērbistabā. Amizants ir krēsls, zem kura pamatnes iemontēts naktspods. Iekams tā nav atvāzta, nevienam pat nerodas aizdomas par mēbeles dubulto funkciju.
Interjera restaurāciju veica pieredzējušie meistari Agita Bekmane, Gazis Habibuļins, Ilga Galviņa, Zinaida Grīnfelde, kā arī jaunās speciālistes Gundega Liepa un Laura Matilde Ikerte. “Es un Gundega piedalījāmies zeltīšanā un sudrabošanā. Iesācējām tā bija vērtīga pieredze. Apzinoties, ka interjera atjaunošanā ir arī mana darba neliela daļiņa, izjūtu gandarījumu,” teic Laura.
Triloģijas pēdējais cēliens
Izstādi “19. gadsimta portrets Latvijā” pils muzeja direktors Imants Lancmanis dēvē par triloģijas pēdējo cēlienu, jo noslēdzies 1986. gadā sāktais cikls. Vispirms tika eksponēta 17. gadsimta portretu kolekcija, kam sekoja 18. gadsimta portreti. Trīs tematiskās izstādes ir daudzu muzeju, arhīvu, bibliotēku kopdarbs. “Rundāles pils muzeja krājumā 19. gadsimta portretu ir ļoti maz, tādēļ izstāde mūs saveda kopā ar ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā un ārzemēs. Es pateicos Rundāles pils un citu muzeju restauratoriem un pētniekiem, kuri, piedaloties portretu izstādes veidošanā, nācijas kultūrā ir atstājuši paliekošu ieguldījumu,” uzsvēra Imants Lancmanis.
Ekspozīcijas izveidei mākslas zinātnieki Dainis Bruģis un Inta Pujāte veltīja gadu. “Latviešu un cittautu mākslinieku gleznotie portreti, kuros atainotas Latvijas vēsturē nozīmīgas personības, ir atklājums mums visiem. Darbi ir sakārtoti hronoloģiskā secībā, portretu kolekciju papildina arī tā laika fotogrāfijas. Izstādē var labi redzēt, cik ļoti fotogrāfija 19. gadsimtā ietekmēja glezniecību un pamazām uzņēmās tās funkcijas. Rīgā vēl 1862. gadā tika izdots pirmais fotogrāfiju albums ar ielīmētām bildēm, jo reproducēšanas tehnika vēl nebija izgudrota. Šādi albumi, kas tika izgatavoti vienā vai divos eksemplāros, bija ļoti populāri,” komentē Inta Pujāte.
Portretu ekspozīciju, kas izvietota deviņās zālēs, vajadzētu aplūkot ilgi un nesteidzīgi, jo gleznas ir kā stāsti, ko kuriem veidojas nacionālās kultūras kopums. “Bauskas rajona skolotājiem Rundālē noteikti būtu jāvada klasēm vēstures vai kultūras vēstures stundas,” uzskata Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists Raitis Ābelnieks. Tāpat domā arī kultūras pieminekļu valsts inspektore Mārīte Putniņa.
Pirmā īstā eiropiete
Pirmo reizi pie Rundāles kolēģiem viesojās Posteršteinas pils muzeja darbinieku delegācija, ko vadīja direktors Klauss Hofmans. Viņš atklāja ceļojošu izstādi par Mežotnē dzimušās Kurzemes hercogienes Dorotejas dzīvi. Viņa bija hercoga Pētera Bīrona sieva. “Doroteja mirdz pie Eiropas debesīm kā zvaigzne. Viņa bija pirmā īstā eiropiete, kas nākusi no Latvijas,” uzskata Imants Lancmanis. Arī Klauss Hofmans pauž līdzīgu viedokli: “Vācu vēsturnieku aprindās Kurzemes hercogiene allaž tika uzskatīta par ievērojamu personu, bet šis temats ieguva padziļinātu fokusu, kad sākām sadarbību ar Latvijas kolēģiem. Bīronu dzimtas pētījumus izvērsām tiktāl, ka pirms četriem gadiem radās ideja izveidot starptautisku ceļojošu izstādi, ko eksponēsim hercogienes kādreizējās dzīvesvietās Francijā, Vācijā, Polijā un viņas dzimtenē Latvijā. Posteršteinas pils muzejs, kas tradicionāli specializējas reģiona vēstures izpētē, tagad ir iekļāvies starptautiskā apritē.”
Valda Kvaskova, Rundāles pils muzeja galvenā speciāliste, ir piedalījusies visās muzejnieku mācību ekskursijās, kuru mērķis bija apmeklēt Bīronu dzimtas īpašumus Polijā, Vācijā, Čehijā, Francijā un Itālijā. Valda ir bijusi arī Posteršteinas viduslaiku pilī un netālajā Lēbihavā, kur dzīvoja Doroteja. Tagad ēkā atrodas pansionāts.
Izstādei, kas iekārtota Lielajā galerijā, ir izglītojošs raksturs. Trīs valodās ir publicēts plašs faktu apkopojums par hercogienes dzīvi un ietekmi Eiropas aristokrātu sabiedrībā.
***
uzziņai
Rundāles pils ir celta laikā no 1736. līdz 1740. gadam.
Rundāles pils muzejs dibināts 1972. gadā.
Ēkas divos stāvos atrodas 138 telpas.
Pavisam ir paredzēts 43 telpas atjaunot kā interjerus, tos iekārtojot ar 18. gadsimta priekšmetiem.
Pēc restaurācijas pirmās zāles publikai tika atvērtas 1981. gadā.
No 2000. līdz 2008. gadam ir restaurēts itāliešu salons, hercogienes guļamistaba un tualetes kabinets, hercoga darba kabinets, hercoga mazgāšanās telpa un ģērbistaba.
Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projekta aktivitātes Rundāles pilī:
Izveidoti trīs baseini un strūklaka parkā.
Iekārtots jauns stāvlaukums vieglajām automašīnām un rekonstruēts autobusu stāvlaukums.
Ekspozīciju telpās ierīkota klimata kontroles sistēma.
Cokolstāva telpas un tualetes pielāgotas invalīdu vajadzībām.
Turpinās pils fasāžu restaurācija, dīķa un kanālu sistēmas rekonstrukcija, Rietumu korpusa pirmā stāva telpu izbūve dekoratīvās mākslas pastāvīgai ekspozīcijai.
Projekta realizācijas laiks – no 2006. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. augustam.
***
jaunI SUVENĪRI
Kurzemes hercoga melnā tēja – spēcinošs, aromātisks dzēriens ar samtainu garšu. Melnajai tējai ir pievienoti garšaugi un ziedlapiņas.
Kurzemes hercogienes Benignas veselības tēja. Tās sastāvā ir Ķīnas zaļās tējas divas šķirnes, ingvers, apelsīnu miziņas, rudzupuķu ziedi.
Kurzemes hercogienes Dorotejas sapnis. Maisījums veidots no hibiska ziedlapiņām un mežrožu augļu miziņām, kas rada sulīgu sārtu toni un atsvaidzinošu garšu. Dzērienu var baudīt gan karstu, gan aukstu.
(Sastāvus izstrādājis SIA “ApsarA” tējas meistars Andris Purviņš).
