Īslīces pašvaldību jau vairākus gadus saista draudzība ar Gulbenes rajona Rankas pagastu, un ik pa laikam tiek organizēti braucieni uz Vidzemi vai Zemgali. 27. aprīlī rancēnieši ciemojās pie īslīciešiem.
Īslīces pašvaldību jau vairākus gadus saista draudzība ar Gulbenes rajona Rankas pagastu, un ik pa laikam tiek organizēti braucieni uz Vidzemi vai Zemgali. 27. aprīlī rancēnieši ciemojās pie īslīciešiem.
Viesu grupā bija pašvaldības darbinieki un pāris zemnieku.
Noskata interesanto un vajadzīgo
“Bauskas Dzīve” interesējās, kāds ir guvums šādai pašvaldību sadarbībai. Rankas pagasta izpilddirektors Jānis Šmoteks minēja konkrētu piemēru. Proti, ciemojoties Īslīcē, noskatīts, kā Bērzu ciematā iekārtots un darbojas dienas sociālais centrs, kur iedzīvotāji var lietot trenažierus un citādi aktīvi izmantot brīvo laiku. Tad nu arī rancēnieši atraduši savā budžetā naudu, sakārtojuši neizmantotās doktorāta telpas un izveidojuši veselības centru, lai dažādotu atpūtas iespējas saviem ļaudīm. Nodarbības esot labi apmeklētas. Bāriņtiesas priekšsēdētājai Sandrai Tonnei, apmeklējot Īslīces pagastu, pārsteigumu sagādājis SOS bērnu ciemats. Pašvaldības sekretāre Anita Vandere atzina, ka ir interesanti tuvāk iepazīt kādu citu Latvijas pagastu un iegūt jaunus draugus. Savukārt padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs spriež: “Ir vērts redzēt un uzzināt, kā dzīvo un strādā tāds piepilsētas pagasts kā Īslīce. Mēs atrodamies tādā kā pelēkajā zonā, tālāk no valsts centra un rajona galvaspilsētas. Tikšanās reizes ir arī patīkama atslodze un atpūta, kas katram vajadzīga.”
Īslīces pašvaldības darbiniece Rita Caņko novērtēja draugu pagasta sakārtotību. 2006. gada konkursā “Latvijas sakoptākais pagasts” Ranka kļuva par uzvarētāju Vidzemes reģionā. “Vienmēr ir patīkami satikties ar rancēniešiem, viņi ir labi dziedātāji, aktīvi dejotāji un prot jauki pavadīt atpūtas brīžus. Pašvaldības priekšsēdētājs ir apveltīts ar labu humoru,” tā R. Caņko.
Jāmeklē objekti kaimiņos
Kādu programmu ciemiņiem piedāvāja īslīcieši? Pašvaldības priekšsēdētāja Vera Purmale sacīja, ka rancēnieši Īslīci jau ir labi iepazinuši, tādēļ bijis viņus jāved uz kaimiņu pagastu. Viesiem šķitis, ka Zemnieku sētas muzejā viņi varētu kavēties vēl ilgāk. Zemnieku saimniecības “Kalnakaļvi” saimniece Mārīte Maļecka bilda, ka šajā vietā viņa labprāt atgrieztos vēl kādu reizi. Viņu ļoti interesē, kā dzīvo un strādā ļaudis citviet Latvijā. Jaunā sieviete uzskata: “Uzņēmējdarbībai laukos ir labas iespējas, ja vien izlemts, ko darīt, tad to var paveikt.” “Kalnakaļvi”, piemēram, nodarbojas ar kaņepju audzēšanu. Ciemakukulī rancēnieši bija atveduši kaņepju sēklas un zemnieku saimniecības “Ķelmēni” rudzu maizi, kas ir bioloģiskās lauksaimniecības produkts.
Rankas pašvaldības darbinieki pauda gandarījumu par labo sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem. Plašāk pazīstamie ir “Rankas piens”, zemnieku saimniecība “Ķelmēni”, atpūtas komplekss “Lācītes”.
Reformas jaunais modelis
Administratīvi teritoriālā reforma ir aktuāla abiem draugu pagastiem. Gulbenes rajona pašvaldību priekšsēdētāji pagājušajā nedēļā nolēmuši, ka viss rajons pārtaps novadā. Rankas pagasta līderi domā, ka tas nav pats labākais risinājums, bet šajā gadījumā no lielākā ļaunuma jāizvēlas mazākais.
Rancēnietis J. Šmoteks vadīs darba grupu, kas izstrādās apvienošanās projektu. Viņš prātoja: “Tas būs sarežģīts darbs, patlaban vēl nav skaidrības, kā strukturēsies lēmējvara un izpildvara, kā izdosies vienlīdz labi dažādus pakalpojumus nodrošināt nomaļākajiem pagastiem. Pirms šī reformas varianta bija doma par Lejasciema novada izveidi, kurā apvienotos daži kaimiņu pagasti, arī Ranka. Bet tagad aktualizējies pats jaunākais novada modelis, aptverot rajona robežas. Gulbenes rajonā ir 30 tūkstoš iedzīvotāju.
