Latgalieši dzīvojot savā nodabā un daudz nebēdājot par to, kas notiek Latvijas pārējā daļā. Tāds iespaids pēc ceļojuma uz «zilo ezeru zemi» radies baušķeniekiem Edgaram Mežezeram un Gundegai Krūmiņai.
Latgalieši dzīvojot savā nodabā un daudz nebēdājot par to, kas notiek Latvijas pārējā daļā.
Tāds iespaids pēc ceļojuma uz «zilo ezeru zemi» radies baušķeniekiem Edgaram Mežezeram un Gundegai Krūmiņai.
Krūmi un pamestas sētas
Iepriekšējo reizi ceļotāji Latgalē bijuši pirms sešiem gadiem, tāpēc gribējuši pārliecināties, kādas pārmaiņas tur notikušas. Edgara secinājumi ir visnotaļ pesimistiski: «Brīžiem šķita, ka visa Latgale ir viens vienīgs krūmu biezoknis ar mazām civilizācijas saliņām. Izcili sakoptas ir tikai kapsētas un baznīcas.»
Gundega un Edgars maršrutu sastādīja paši ar mērķi aplūkot pēc iespējas vairāk apdzīvotu vietu. No Madonas tūristi devušies uz Ludzu, Balviem, Rēzekni, Rāznas ezeru, Dagdu, Daugavpili, Krāslavu, bet mājupceļš vedis cauri Sēlijai.
Brīžiem radies iespaids, ka Latgales austrumdaļa ir neapdzīvota, jo pamestu viensētu un lauku daudzdzīvokļu namu skaits bijis pārsteidzošs. Ceļotāji stāsta: «Šur tur var ieraudzīt ēku «pilnā komplektā» – ne logi izdauzīti, ne mēbeles paņemtas. Durvis stāv vaļā, katrs var ienākt un izbaudīt sirreālu vidi. Šķita, ka laiks ir apstājies tajā brīdī, kad iedzīvotāji māju pametuši.»
Kopj kapus un baznīcas
Toties latgaliešu kapu kultūra esot apbrīnas vērta. Pat visnomaļākajos nostūros atdusas vietas ir rūpīgi sakārtotas, visur uzbūvēti jauni žogi un ierīkotas akas.
Pa ceļam baušķenieki iegriezušies arī nelielās lauku baznīciņās. Edgars brīnās, ka Latgalē joprojām saglabājušās baznīcas dziedāšanas senās tradīcijas. Pēc dievkalpojuma sievas paliekot dievnamā un aizrautīgi dziedot psalmus. Pilsētu ielas svētdienās esot tukšas, jo visi iedzīvotāji apmeklējot Svēto Misi. Baznīcās, kurās iegriezušies baušķenieki, bijis tikpat daudz cilvēku, cik mūsu pilsētas dievnamos Ziemassvētku laikā.
Ietekmīgie privatizē ezera krastus
Līdz nepazīšanai ir mainījusies Rāznas ezera apkārtne, jo atpūtnieku milzīgais skaits esot salīdzināms ar Rīgas Jūrmalu. Gar piekrasti saslietie žogi liecinot, ka zeme pieder privātīpašniekiem. Tūristiem jāuzmanās, lai neiemaldītos svešā teritorijā. Zeme Rāznas ezera krastā piederot ietekmīgiem un sabiedrībā pazīstamiem ļaudīm. «Vienkāršs» latgalietis par tādu pirkumu nevarētu pat sapņot, skaidro Edgars.
Braucot atpūsties pie Rāznas ezera, noteikti jānodrošinoties ar pārtikas krājumiem, jo apmēram 50 kilometru rādiusā, izņemot čipsus un lētu alu, nekas cits neesot nopērkams. Pa piekrasti pēc grafika kursējot autoveikali, kuros vietējie iedzīvotāji varot iegādāties visnepieciešamākās preces.
Patīkamus iespaidus ceļotāji guvuši Daugavpilī. Tie atspoguļojas Edgara stāstījumā: «Daugavpils nav tik perfekti sakārtota kā, piemēram, Ventspils, bet tur veidojas ļoti pievilcīga dzīves telpa. Jūtams, ka pilsēta attīstās. Perspektīvas izjūta izpaužas arī vietējo iedzīvotāju attieksmē un noskaņojumā.»
