Daudzi Bauskas rajona lauksaimnieki pirmdien, 16. septembrī, Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, piedalījās Zemkopības ministrijas rīkotajā konferencē «Mūsdienu Latvija un zemnieks – iespējas un izaicinājumi».
Daudzi Bauskas rajona lauksaimnieki pirmdien, 16. septembrī, Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, piedalījās Zemkopības ministrijas rīkotajā konferencē «Mūsdienu Latvija un zemnieks – iespējas un izaicinājumi».
Šajā forumā ritēja darbs interešu grupās, bet noslēgumā dalībniekiem bija iespēja klausīties Eiropas Komisijas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera uzrunu un tieši jautāt viņam to, kas visvairāk interesē vai uztrauc.
Noslēguma konference Jelgavā apkopoja Zemkopības ministrijas un zemnieku pirms tam reģionālajās konferencēs (arī Bauskā, Līduma kultūras namā) risināto diskusiju par Latvijas lauku nākotni.
Tika atzīmēti tie reģionālajās konferencēs izteiktie priekšlikumi, kuri jau raduši risinājumu. Piemēram, vērā tiek ņemta arī Bauskā izskanējusī ierosme par valsts atbalstu studentu prakses saimniecībām, priekšlikums jau iestrādāts valsts subsīdiju nolikumā nākamam gadam, sacīja Aivars Lapiņš, Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks.
Bārbeles zemnieks Valdis Rusiņš, piemēram, piedalījās darba grupā «Lauki nav tikai tīrums». Viņu interesē lauku kā dzīves modeļa attīstība. Bārbelietis iesaistījās arī diskusijā par hektārmaksājumiem neizmantotām zemēm, vai to piešķiršana neveicināšot pastiprinātu pamesto lauku uzpirkšanu un naudas saņemšanu «par neko».
Svarīgākais – pārskatīt ražošanas kvotas
Baltijas lauksaimniecības ministri 16. septembrī Mežotnes pilī parakstīja kopīgu paziņojumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, lūdzot pārskatīt tām atvēlētās ražošanas kvotas.
«Nepieciešamību lauksaimniecības nozares ilgtspējīgai attīstībai pēc iestāšanās ES Baltijas valstīm atvēlēt lielākas kvotas mēs pamatojam ar to, ka Baltijas valstis ir vienīgās ES kandidātvalstis, kuras pilnībā bija pakļautas bijušās PSRS plānveida ekonomikai, kurās bija kolhozi, kuru likvidēšanās prasījusi ļoti dziļu un ātru pārstrukturēšanos, turklāt valstu attīstību apgrūtinājusi 1998. gada Krievijas ekonomiskā krīze,» lauksaimnieku konferencē Jelgavā sacīja zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Kvotu palielināšana bija nozīmīga tēma, kas izskanēja konferencē. ES dalībvalstis tika aicinātas būt elastīgām jautājumos, kas skar Latvijas iestāšanās ES lauksaimniecības sarunu sadaļu.
Savukārt Fišlers runāja par ES līdzšinējiem kritērijiem, nosakot kvotas lauksaimniecības precēm, – tās vienmēr ir noteiktas, pamatojoties uz statistiskajiem rādītājiem par vēsturisku pārskata periodu un nav bijušas orientētas uz iespējamo attīstību nākotnē.
ES komisārs aicināja Latviju sagatavot Eiropas Komisijai papildu informāciju par apstākļiem, kas noteica zemos lauksaimnieciskās produkcijas rādītājus.
Diktē dzīve, nevis Eiropas Savienība
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā piedāvās valstij daudz iespēju, konferences «Mūsdienu Latvija un zemnieks – iespējas un izaicinājumi» noslēgumā sacīja ES komisārs Francs Fišlers.
F. Fišlers uzsvēra, ka Latvijai saimniekošana laukos un dzīve laukos jāpārstrukturē un jāmodernizē neatkarīgi no tā, vai iestājamies vai neiestājamies ES. Tā ir dzīves, nevis ES diktēta nepieciešamība. Turklāt visas šīs lielās pārmaiņas nav jādara mums vieniem pašiem, pirmo reizi ES vēsturē izveidotas programmas, kas palīdz kandidātvalstīm kļūt konkurētspējīgākām, piemēram, SAPARD, jāprot to izmantot. Pēc iestāšanās ES jaunajām dalībvalstīm, arī Latvijai, lauku atbalsta fondā paredzēts par pusi vairāk līdzekļu nekā «vecajām» valstīm, sacīja F. Fišlers.
Vai Latvijas fermeriem jābūt laimīgiem ar to, ko dzirdēja no komisāra Fišlera? Un komisārs atbildēja: «Absolūta laime iespējama tikai debesīs, bet Eiropas Savienība nav debesis.»
