Atklāta vēstule Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Latvijas Republikas Saeimai un Valsts ieņēmumu dienesta direktora v.i. Dacei Pelēkai.
Zemnieku saimniecības «Berķi» pamatnodarbošanās ir piena lopkopība.
Visu šo laiku esam godīgi strādājuši, kopuši zemi, gādājuši par govju ganāmpulku un godīgi maksājuši nodokļus valstij. Šī gada sākumā piena pārstrādes uzņēmums «Baltic Dairy Board» (BDB) Bauskas novadā atteicās pieņemt mūsu saimniecības pienu pārstrādei un, tāpat kā daudziem, arī mums palika parādā par nodoto produkciju. Mūsu saimniecībai – četrpadsmit tūkstošus eiro.
Meklēju palīdzību, ko nesaņemu
Lai nomaksātu ikmēneša rēķinus un apmaksātu citus saimnieciskās darbības izdevumus, biju spiests likvidēt daļu no šķirnes govīm un tā mēģinājām uz brīdi «savilkt galus». Par BDB statusu joprojām neko daudz nezinām, tāpat nav skaidrs, kad un kā parāds zemniekiem tiks atmaksāts. BDB ir lūdzis tiesisko aizsardzību, par kuras piešķiršanu galīgā tiesas lēmuma vēl nav, un nezinām arī, cik ilgi šādi procesi var vilkties…
Martā ierados Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Bauskas nodaļā un sniedzu paskaidrojumu par iekrājušos nodokļu parādu, kas pašlaik jau ir pieci tūkstoši eiro, un lūdzu iespēju nodokļu maksājumus atlikt, jo nav ne mazāko šaubu, ka tie jāsamaksā. Pavasara darbu aizņemtības dēļ savlaicīgi neizsekoju elektroniskās deklarēšanās sistēmai (EDS) un informāciju par atteikumu neuzzināju. Rakstveidā šādu informāciju neesmu saņēmis joprojām.
11. jūnijā ar bankas karti pēkšņi vairs nevarēju norēķināties un noskaidroju, ka Valsts ieņēmumu dienests manu kontu bloķējis. Telefoniski vērsos VID Bauskas nodaļā pie Kristīnes Kalniņas, lai noskaidrotu, kāpēc tas darīts. Saņēmu atbildi: «Nodokļi jāmaksā visiem.» Piekrītu, nekad to neesmu noliedzis.
12. jūnijā turpināju meklēt palīdzību un atbalstu, zvanot uz Daces Pelēkās kabinetu. Sekretāre man ieteica sazināties ar VID darbinieci Tatjanu Čeremiškinu, viņa ieteica uzrakstīt iesniegumu par nodokļu maksājumu atlikšanu, un tad būšot pieeja kontam.14. jūnijā uzrakstīju iesniegumu VID Bauskas nodaļā un biju patiesi priecīgs, ka izdevies atrast lietišķu dialogu ar valsts iestādi un tā ir gatava mums, zemnieku saimniecībai «Berķi», palīdzēt.
Valstij vajag kontus, ne cilvēkus
Taču nākamajā dienā konstatēju, ka no mana konta uz Valsts kasi pārskaitīti divi maksājumi. Vēlreiz zvanīju T. Čeremiškinas kundzei un saņēmu paskaidrojumu, ka šādi jautājumi netiek izlemti tik ātri, tam nepieciešamas vismaz divas nedēļas…Tad mēģināju sazināties ar Daces Pelēkās kabinetu, tas neizdevās, sagaidīju pirmdienu un zvanīju atkal; darbiniece Renāte atbildēja, ka Dace Pelēkā nav sastopama. Tomēr meklēju iespēju pārrunāt šī jautājuma steidzamību, jo arī mans parāds taču krājas. Tad man atbildēja lietvede Elīna Malkova un teica, ka Dace Pelēkā «nespēšot manā problēmā iedziļināties» un ieteica atkal runāt ar Tatjanu Čeremiškinu, bet viņu sazvanīt man nav izdevies.
Šķiet, ka valsts iestāžu formālais un attālinātais sazināšanās veids kā, piemēram, EDS ar saviem pilsoņiem, liek domāt, ka valstij vajadzīgi tikai mūsu naudas konti.
Ja nu atkal kādā tīmekļa lapā būs ievietota atbilde par kārtējo atteikumu, bet mēs to nebūsim pratuši laikus atrast? Informācijas nosūtītājs taču ir juridiski atbildīgs par to, lai adresāts informāciju saņemtu!
Jautājumi, uz kuriem gaidu atbildes
Vēlos uzzināt atklātu atbildi uz dažiem jautājumiem: kāpēc man atteica iespēju nodokļu maksājumus atlikt? Vai tiešām kā nodokļu maksātāji valstij vairs neesam vajadzīgi, ja nākas bankrotēt? Kāpēc pret mums tiek pielietota represīva metode naudas atgūšanai, turpretī tādiem uzņēmumiem kā BDB un citiem līdzīgiem, kas, mūsuprāt, ir piesavinājušies daudzu zemnieku naudu un pat negatavojas parādus atdot, ir iespēja lūgt tiesisko aizsardzību, bet man kā nodokļu maksātājam tāda netiek dota?
