Katru gadu, labojot skolēnu eksāmenu darbus, pedagogi tajos atrod dažādas valodas kļūdas. Tās mēdz dēvēt par «stila ziediem».
Katru gadu, labojot skolēnu eksāmenu darbus, pedagogi tajos atrod dažādas valodas kļūdas. Tās mēdz dēvēt par “stila ziediem”. Šoreiz savus pierakstus atsūtījušas divas rajona pedagoģes. Klāt vasara, domas par skolu vēl klīst netveramos tālumos, tāpēc šoreiz nevajag konkrētas skolas nosaukumu un iesūtītāju vārdus. Lai šis teksts liek pasmaidīt un vienlaikus arī brīdina, ka skolas laiks nebūt nav aiz kalniem. Un tad gan, skolas solā sēžot, šādus “stila ziedus” nāksies jo cītīgi ravēt un nīcināt.
“Stila ziedi” no vidusskolas eksāmena pārspriedumiem 2007. gada vasarā. Skolēniem tika piedāvāti temati “Ko es meklēju un atrodu cilvēkos”, “Cilvēks un valoda”.
Lūk, citātiņi no darbiem:
– Sirds ir tā, ko mūsdienās grūti atrast, bet nu jau kādu pārīti esmu atradusi, taču tas ir par maz.
– Ja runāsi ar cilvēkiem viņu valodā, viņi būs daudz atklātāki un komunikablēsies labprātāk.
– Godīgums ir paša cilvēka pamatā.
– Ja cilvēks ir sasaistījis rokas vai kājas krusteniski, tas nozīmē, lai viņu liek mierā.
– Cilvēkā kaut ko meklējot, tu vari atrast zeltu, kas viņā iekšā mīt.
– Cilvēks ar nepareizu valodu var ieiet nepareizā gultnē.
– Otrā mēs gaidām laipnību un pretimnākošu sejas izteiksmi.
– Mūsdienās cilvēks savu valodu izsijā.
– Ar ļauniem cilvēkiem ir grūti kontaktēties, jo es nezinu, kāds viņš būs pēc nākamā soļa pasperšanas.
– Es necenšos cilvēkiem neko uzspiest, bet vajadzības gadījumā to daru.
– Blaumanis ir uzrakstījis lugu piecos cēlienos “Indrāni”, kas mums laikmetīgi seko līdz.
– Jauniešiem šī grāmata var šķist interesanta, jo ir iekļauti asiņaini skati.
– Rakstnieks lielu uzmanību pievērš cilvēka ārējā izskata mīmikai.
– Valoda ir jau pieaugusi un nobriedusi, bet tā turpina augt.
– Manā acu skatījumā draudzība ir svarīgākais dzīvē.
– Valoda nodrošina darba tirgu.
– Dzīvē ir pierādījies, ka cilvēki savu tumšo pusi mēdz slēpt.
– Cilvēkos, kurus sastopu uz ielas, nevar atrast sapratni.
– Ne visiem skaistums slēpjas ārpusē, vajag ieskatīties cilvēkā dziļāk un tur pameklēt skaistumu.
– Cilvēka valodas pamatā ir viņa vecāki.
– Pasaulē pastāv tikpat dzīvesveidu, cik valodu.
– Tikai katrs spējam izkopt savu valodu, tādējādi neievazājot kādu barbarismu drauga mutē.
– Profesija tulks spiež cilvēkam mainīt valodu, lai varētu ar to nopelnīt naudu.
– Es gribu, lai cilvēks ir cilvēks ar pilnu tā definējumu un nevis ar dzīvnieciskām tieksmēm.
Savukārt šeit apkopoti spilgtākie citāti no krievvalodīgo eksāmena latviešu valodā (pārbaudījums notika 4. jūnijā).
– Bērnībā mana mīļāka pasaka bija “Sarkanais cepurītis”.
– Brīvajā laikā es guļu ar sava rajona draugiem.
– Kursos es nobeidzu frizieri.
– Es nokārtojos eksāmenā ļoti lab.
– Man patīk uzraudzīt televizoru.
– No rīta mēs izbirām no gultas.
– Hokeja turnīrs staigāja pa Somiju.
– Siguldā auga dižozoli, kas interesējās par vēsturi.
– Uz darbu es braucu kājām.
– Es ar ausi nesu mazu auskaru.
– Mans dēls ir līdzīgs tēva vīram.
– Šodien es pamodos uz astoņiem pulksteņiem.
– Dzērvenes aizlido rudenī kāšos.
– Es esmu bezdarbnieks. Šo profesiju es ieguvu darbā.
– Mans vīrs ir bālgalviņš.
– Pusdienas pārtraukums no vieniem līdz otriem.
– Man lielas, pelēkas ausis, bet tavam zilas.
– Mēs ar bērniem atpūšamies kapā.
– No rīta patīriju zobus, izmazgājos.
– Tēvs ir gara auduma cilvēks.
– Lāčplēsis ir dzejnieks.
– Mēs jauki braucījāmies ar velosipēdu.
– Esmu dzimis Pleskavas pagalmā.
– Diskotēkā mēs gejojām.
– Pēc baigā institūta es apprecējos.
– Baznīcā notika ērgļu mūzikas koncerts.
– Es esmu divistabu dzīvoklis.
– Es adu dēlim zeķes.
– Mans draugs ir blondīne ar zilām acīm.
– Mani bērnībā no bērnudārza noņēma tētis.
– Mūsu namam ir deviņi stāvokļi.
– Mēs braucījāmies trolejbusā.
– No rīta es ēdu sviestu ar vīru.
– Viss kaimiņienes suns sagāja mūsu verandā.
– Šnicele cūka.
– Zobus rauj no sētas puses.
– Grūtais roks.
– Pankūkas bezpeņa.
– Salātu pupi ar gaļu.
