Dāliju, tulpju, īrisu, liliju un citu dārza puķu daudzveidīgu kolekciju nebūt nav jābrauc skatīt tikai botāniskajā dārzā vai Latvijā slavena selekcionāra koptās puķu dobēs.
Dāliju, tulpju, īrisu, liliju un citu dārza puķu daudzveidīgu kolekciju nebūt nav jābrauc skatīt tikai botāniskajā dārzā vai Latvijā slavena selekcionāra koptās puķu dobēs. Tepat Iecavā Veltas Stankevičas dārzā vēl pagājušajā nedēļā greznojās ap divi simti krāšņu dāliju šķirņu.
Mūsu saruna ar V. Stankeviču risinājās pāris dienu pirms oktobra salnām, kad dālijas tuvā vēsuma nojautā ziedēja spilgti un krāšņi.
Kuplotu līdz novembrim
“Ja nebūtu salnu, dālijas ziedētu vismaz līdz novembrim. Šī gada mitrā vasara puķēm patikusi, un katrā cerā ir vēl daudz pumpuru,” par dālijām saka Velta. Viņas dārzā ik pavasari zied arī ap 190 tulpju šķirņu, tiek aprūpēts ap 100 liliju šķirņu un ap 50 īrisu veidu.
“Neaudzēju puķes pārdošanai, bet tāpat gluži vienkārši sirdij. Man patīk, kad tās uzzied un sagādā prieku arī citiem. Katrai puķei ir savs stāsts, kā tā nokļuvusi pie manis. Cita nopirkta, cita iemainīta, cita dāvināta. Man ir burtnīca, kur ik puķītei sava vieta. Dārza shēmā katra šķirne tiek reģistrēta, un novācot vai pārstādot visa “grāmatvedība” jāveido no jauna,” par puķu saimniecību stāsta Velta.
Puķes noņem stresu
Pēc aroda Velta nav daiļdārzniece, bet gan agronome, kas strādājusi savā profesijā, bet pēdējos pārdesmit gadus – par ekonomisti bijušajā saimniecībā “Progress”. “Kā aizgāju pensijā, lielākā dzīves daļa aizrit dārzā. Draugi, paziņas un bērni zina – ja manis nav mājās, visticamāk, mani var atrast dārzā,” smaidot atzīst V. Stankeviča.
Bērni sakot, ka mamma savos gados ir pārmēru rosīga un darba slodze dārzā ir par daudz liela, bet nepieciešamības gadījumā smagākos darbus palīdz paveikt. Ar dālijām nav viegli, īpaši gumus rudenī izrokot. “Gadās, ka ap sirdi ir smagi. Tad zinu, ka līdzēt var tikai dārzs. Puķes noņem stresu, saved domas kārtībā un mani pašu uztur pie veselības,” atklāj Velta.
Ziemai atliek grāmatas
“Velta ir ļoti dāsna un atsaucīga. Kad organizējam dārza ziedu izstādes, Velta nekad neatsaka palīdzēt un labprāt piedalās ar krāšņu kolekciju. Apbrīnojama ir viņas rosība, un Dies” dod mums katram dzīvē tik daudz izdarīt,” uzsver Iecavas pagasta dārzniece Daina Rudzīte. Viņa atklāj, ka Velta ir arī brīnišķīga vīramāte, kas dārza zinībās un mīlestībā dalās ar vedeklām.
Velta atzīst, ka grūtākais laiks ir ziema, kad dārzi guļ, bet tad varot paniekoties ar kādu seriālu, krustvārdu mīklām un izlasīt visas grāmatas, kurām vasaras steigā laika neatliek.
