Sausais rudens un nokrišņu trūkums pavasara mēnešos daudzus zemniekus darīja bažīgus. Taču pēdējās nedēļas devīgās lietavas krietni uzlaboja sējumu un zemnieku labsajūtu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti apsekojuši laukus. Novēroto un secinājumus komentē Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: «Ziemas kviešu vidējais ražas potenciāls visā valstī pašlaik pārliecinoši ir virs 5 t/ha. Labi sacerojuši rudzi un tritikāle, visi lauki ir izlīdzināti. Ziemas rapšu laukos biezība ir vienmērīga un ziedēšanas beigu fāzē esošie augi – spēcīgi. Tiesa gan, dažviet augi joprojām cieš no mitruma trūkuma, tādēļ vasaras vidū vērtēsim, kā šis apstāklis ietekmēs ražas potenciālu.»
Speciālisti atzīst, ka laika apstākļi pērnā gada rudenī veicinājuši labu augu attīstību. Ražu vāca ievērojami agrāk, un arī ziemājus sēja laikus. Turklāt aizvadītā gada rudens izrādījās viens no garākajiem un siltākajiem – septembris un arī neparasti siltais oktobris nodrošināja, ka arī nedaudz novēlotos sējumos vai tādos, kuros sausuma dēļ aizkavējās dīgšana, labi varēja attīstīties visu ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapšu sējumi. Tāpēc ir cerības, ka šis varētu būt labas ražas gads.
Ar ziemājiem apsētās platības Latvijā šogad tiešām iespaidīgas – vairāk nekā 372 tūkstoši hektāru, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir vairāk par 132 tūkst. ha. No tiem 327 tūkst. ha aizņem kvieši; 34 tūkst. ha – rudzi; 5985 ha – mieži; 5030 ha – tritikāle. Tiesa gan, vēl nav sasniegts 2016. gada rekords, kad ziemāju platības visā valstī aizņēma vairāk nekā 377 ha. Ziemas rapši sēklu ieguvei šogad iesēti vairāk nekā 96 tūkstošos hektāru.
Arī mūsu četros novados lauki ir saņēmuši krietnu mitruma devu, un patlaban augi intensīvi uzņem barības vielas, kas tika izsētas pirms lietavām. Sergejs Kataņenko, agronoms SIA «Uzvara-lauks» Bauskas novadā, atzīst, ka pašlaik šādai prognozei var piekrist. «Protams, svarīgi, kāds būs kulšanas laiks. Maijā mūsu laukos starp Bausku un Uzvaru lija, mitrums jau bija 125 milimetri uz kvadrātmetru, mazāk tika Krievgaļiem. Var uzskatīt, ka tas ir pietiekami. Ļoti labi sevi rāda Latvijas ziemas kviešu šķirne ‘Fredis’– lieliski sacero, laba biezība, un arī vārpa veidojas liela.»
Andris Grantiņš, zemnieku saimniecības «Eriņi» īpašnieks Bauskas novada Dāviņu pagastā, situāciju sējumos patlaban raksturo ļoti labu esam. Ja tehnoloģiski viss būs izdarīts pareizi un neatklāsies kļūdas, ražas potenciāls ir liels. Visu izšķirs kulšanas laikap-stākļi. Vēl bīstami ir jūlija negaisi, kas laukiem draud ar veldri.
Einārs Krišjānis, Bauskas novada Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības «Līvi» īpašnieks, teic īsi: «Vienmēr var vēlēties ko labāku, bet pagaidām viss ir labi.»
UZZIŅAI
Kultūraugu ražu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti prognozē, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 «Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība».
Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapšiem, ziemas rapšiem un kartupeļiem.
Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes notiek maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem – jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem – jūlijā, augustā un oktobrī.
