Šogad, sagaidot svētvakaru, nepamet izjūta, ka savus Ziemsvētkus jau esmu gaiši, silti un sirsnīgi nosvinējusi.
Šogad, sagaidot svētvakaru, nepamet izjūta, ka savus Ziemsvētkus jau esmu gaiši, silti un sirsnīgi nosvinējusi. Tas notika Baltijas jūras otrā krastā – Dānijā. Tur gaismas piedzimšanas svētkus sāk uzņemt līdz ar pirmo Adventi. Šķiet – kādi neredzami vārti priekam ir vērušies, jo baznīcās, bibliotēkās un pat laukumos katru nedēļas nogali notiek Ziemsvētku koncerti un labdarības tirdziņi. Tajos vienlīdz labi jūtas gan ģimenes ar zīdainīšiem, gan lietišķi uzņēmēji, arī mundras, sapucētas omītes un opīši, kurus uz pasākumu atved ratiņkrēslos.
Saulgrieži uzplaukst kā zieds
Veikalu skatlogi pārvēršas par teiksmainu pasaku, kurā ar varu vai viltu tiek ievilināts katrs garāmgājējs, un kronas ripot ripo no makiem laukā. Tomēr dāņi ir apdomīgāki, piemēram, par steidzīgajiem amerikāņiem, kuri pirms Ziemsvētkiem pazemina preču cenas. Dāņu tirgotāji saglabā pašcieņu, jo zina, ka šejienieši ir pietiekami turīgi un dāvanas pirks par jebkuru cenu. Tāpēc lielās izpārdošanas Dānijā sākoties tikai neilgi pirms gadu mijas.
Zīmīgi, ka populārākā Ziemsvētku velte šajā ziemeļzemē esot dažādi istabas augi un ziedi – kaktusi, puansetijas, hiacintes, narcises un pat sniegpulkstenīši. Zeltītos, apsudrabotos un citādi izrotātos puķpodos tie iestādīti ar aprēķinu, lai pumpuri uzplauktu tieši pirms svētkiem.
Brīnums piedzimst ar mūziku
Piektdienas pēcpusdienā pirms Adventes Frederikshavnā novēroju kādu šeit ierastu un svētku plānos iekļautu ceremoniju. Kad ap četriem pēcpusdienā sabiezēja krēsla, pa pilsētiņas ielām, spēlējot populāras melodijas, soļoja uniformās tērpts skolēnu pūtēju orķestris. Aiz jauniešu skanīgā pulka, gaismas šaltīm un šļakatām virpuļojot, visā pilsētā iedegās Ziemsvētku ugunis. Lampiņas iemirdzējās katrā kokā, pie namiem un skatlogiem, pat uz ietves, zem kājām. Līdzīgi kā mēs, latvieši, to mēdzam darīt, pievienojoties orķestrim, dāņi spontāni izveidoja gājienu. Dziedot un skaļiem saucieniem viņi pauda prieku par tuvajiem svētkiem. To vērojot, stāvēju ielas malā, atcerējos mājas, Bauskas tumšās ielas, un acīs kāpa nelūgts miklums. Gribētos gan sagaidīt laiku, kad arī mēs tik neslēpti spēsim priecāties.
Dāņu žurnāliste Marianne Isena, kuras ģimenē Frederikshavnā dzīvoju, stāstīja, ka viss, kas svinams ārpus mājas – darbavietu un bērnu eglītes –, tiek ieplānots jau Adventes laikā. Ziemsvētku vakaru dāņi tradicionāli pavadot mājās tuvinieku lokā. Gatavojoties šim brīdim, kaimiņš cenšas pārspēt kaimiņu, izliekot pie mājas kuplāko eglīti, dekorējot logus un ārdurvis. Šī mīļā sacensība vērš pilsētu vēl jaukāku un gaišāku.
Liela izēšanās un apdāvināšanās
Ziemsvētku vakarā pēc gājiena uz baznīcu (91 procents dāņu ir luterāņi!) galdā tiek likts tradicionālais pīles cepetis. Pie tā pasniedz krāsainus un atspirdzinošus salātus, kur kopā sagriezti svaigi sarkanie kāposti, apelsīni, āboli, melone, rozīnes, žāvētas plūmes, rieksti. Tā ir patīkama pārmaiņa, jo ikdienā dāņi vairāk ciena sautētus dārzeņus. Ziemsvētku cienastu papildina divējādi kartupeļi – gluži parasti vārīti un grauzdētā cukurā apviļāti, un cepeškrāsnī cepti. Uzsmaržo pēc karstvīna, īpaši aromatizētas kafijas vai tējas. Visi gaida tradicionālo saldēdienu, ko dāņi baudot tikai svētvakarā. Tas ir rīsu krēms ar kapātām mandelēm un siltu ķiršu ķīseli. Viena mandele lielajā krēma bļodā ir vesela, un tam, kurš to dabū, tiek maza dāvaniņa. Paldies draugiem, man par godu šis cienasts tika sagatavots jau pirmās Adventes vakarā.
Dāņu ģimenēs ir vēl kāda jauka tradīcija. Ikvienam mēdz gatavot savu Ziemsvētku «kalendāru». Tas nozīmē, ka visu Adventes laiku ik dienu tiek pasniegta kāda maza velte. Turklāt tai noteikti jābūt iesaiņotai un pirmajā brīdī neatpazīstamai. Vīrs, piemēram, varot sievai pasniegt dārglietu kārbiņu, kurā paslēpts… viens vienīgs sudraba papīrā ietīts riekstiņš. Šī tradīcija mācot ar pateicību pieņemt pat vismazāko velti un nezaudēt spēju pasmieties pašiem par sevi.
Atgādina un realizē labdarību
Gatavojoties šiem jaukajiem, mīlestības pilnajiem svētkiem, Dānijas pārtikušie pilsoņi neaizmirst, ka pasaulē ir valstis, kur cilvēki dzīvo trūkumā, cieš pārestības. Viens no dižākajiem dāņiem, ko pazīst visa pasaule, Hanss Kristians Andersens ir uzrakstījis, manuprāt, pašu skumjāko pasaku par Ziemsvētkiem. Tas ir stāsts par mazo sērkociņu pārdevēju, nabadzīgo meiti- ņu, kura centās sasildīt nosalušās rociņas, aizdedzinot sērkociņus. Nav bijis cilvēka, kurš par viņu iežēlotos, līdz ieradies gaismas eņģelis, kas sastingu- šo bērnu aizvedis sev līdzi ci- tā pasaulē. Šo pasaku svētvakarā cenšoties pieminēt daudzās dāņu baznīcās, lai atgādinātu, ka Kristus piedzimšanas svētki ir arī žēlsirdības svētki.
Šovakar Baltijas un Ziemeļu jūras krastā piemin Latviju un Bausku. Mūsu valsts vēstniecībā uzzināju, ka 19 Dānijas pašvaldību sadarbojas ar pilsētām un pagastiem Latvijā. Draudzības saites vieno arī ap 30 Dānijas un Latvijas luterāņu draudžu. Tās dažādos veidos palīdz cilvēkiem Latvijā.
Uzskata par pienākumu palīdzēt citiem
Plašākus atbalsta projektus realizē lielākās draudzības biedrības. Viena no tām darbojas Frederikshavnā. «Letlandshjęlpen» apvieno ap 40 turīgu un pašaizliedzīgu cilvēku, kuri pārstāv triju baznīcu draudzes, Pieaugušo izglītības centru un Bezdarbnieku aktivitāšu centru.
Organizācijas priekšsēdētāja pienākumus sabiedriskā kārtā veic Niels Peters Jorgensens, Pieaugušo izglītības centra direktors un arī pilsētas kungu kluba prezidents. N. P. Jorgensens stāstīja, ka biedrība izveidojusies spontāni 1991. gadā, tūlīt pēc tam, kad Baltijas valstis atguvušas neatkarību. Šī paša gada decembrī municipalitātes līmenī noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas Zemgales priekšpilsētu. Visus šos gadus komūnā tiek vākti ziedojumi, apģērbi, pārtika, sadzīves lietas, ko regulāri nosūta uz Latviju. «Esam pārtikuši, turīgi, un mūsu pienākums ir nesavtīgi dalīties ar citiem,» sacīja Niels Peters Jorgensens.
Īpaša darba terapija
Šogad 1. decembrī, būdama Frederikshavnā, piedalījos ap 30 tonnu liela sūtījuma sagatavošanā ceļam uz Latviju. Īpaša vieta tajā bija Bezdarbnieku aktivitāšu centra galdniecības darbnīcā izgatavotām koka gultiņām. Tās saņems Cēsu rajona Amatas pagasta bērnudārzs. Arī pārējās lietas sūtījumam sagatavoja, šķiroja, tīrīja, mazgāja un laboja bezdarbnieki. Viņi sešas stundas strādāja konteinera piekraušanā. Tā esot īpaša darba terapija, ar padomu – ja tev neklājas viegli, – centies palīdzēt citiem. Šīgada Ziemsvētku kravas transportēšana uz Latviju «Letlandshjęlpen» maksāja ap 1000 latu, un organizācijai nebija viegli sameklēt tādus līdzekļus.
Baušķenieki bijuši Frederikshavnā
Organizācija šajā jomā sadarbojas ar organizācijām Latvijā – «Pakāpieni», «Glābiet bērnus», Rīgas Angļu ģimnāziju, Mūzikas internātskolu, Lutera baznīcu Torņakalnā, kur mācītājs ir Juris Rubenis. Atbalsts neaprobežojas tikai ar humānās palīdzības sūtīšanu vien. Izglītības attīstības projektos ar Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikumu pirms dažiem gadiem iekļuva arī Bauskas rajons. 1995. gadā Frederikshavnā nonāca ziņa, ka palīdzība nepieciešama Pamūšas speciālajai internātskolai. Tika savākts liels daudzums apģērbu un apavu, ko nogādāja skolā. Kopā ar kravu mūsu rajonā ieradās vietējās avīzes žurnāliste Marianne Isena, kura vēlāk par Pamūšas skolu publicēja rakstu.
1996. gadā Frederikshavnas Pieaugušo izglītības centra direktors Niels Peters Jorgensens kopā ar skolēnu un pedagogu grupu bija apmaiņas braucienā Latvijā. Delegācija apmeklēja arī Vecumnieku un Pilsrundāles vidusskolu.
Palīdzības organizācijas «Frederikshavna – Latvijai» emblēmu radījuši Pilsrundāles skolas audzēkņi. Par to stāstīja skolas direktors Aivars Indrikovs. «Gaidot ciemiņus no Dānijas, tika uzzīmēts plakāts, kurā bija savienoti Latvijas un Dānijas valstu karogi. Viesiem tas ļoti iepatikās. Skolas mākslinieks Jurijs Simonovs ideju «pieslīpēja», un man prieks dzirdēt, ka tagad šī emblēma ir palīdzības biedrības logo.» Niels Peters Jorgensens joprojām uztur draudzīgas attiecības ar Aivaru Indrikovu un Jāni Beķeri, kurš tagad ir Saulaines lauksaimniecības tehnikuma direktors. Šo skolu audzēkņi un pedagogi vēlāk apmeklēja Frederikshavnu. Izstrādāts kopprojekts vakarskolu reorganizēšanai Latvijā, lai tās vairāk pievērstos pieaugušo tālākizglītošanai. Viena no kandidātēm bijusi arī Bauskas vakara (maiņu) vidusskola, taču pretendentu bijis vairāk nekā iespēju, stāstīja Niels Peters Jorgensens.
Visgardākās – Latvijas piparkūkas
Bet nu – svētvakars ir klāt gan Latvijā, gan Dānijā. Ceru, ka arī jūsu mājās smaržo pēc piparkūkām un speķa pīrāgiem un egles zaros silti spīd sveču liesmiņas. Starp citu, Dānijā nepazīst tādas piparkūkas, kādas ir mūsējās. Kopenhāgenā dzīvojošās Latvijas latvietes bēdājās, ka tur mūsu piparraušus nevarot izcept – ne tur tāda cukura, ne miltu, cepumi nākot no krāsns mīksti un drupeni, nevis cieti un kraukšķīgi. Smejot mēdz teikt, ka arī medum esot kāda vaina – salds gan, bet līp pie pirkstiem…
Priecīgus Ziemsvētkus, dāniski – Ględelig Jul – visiem, tuvumā un tālumā!
