Maija beigās Krievijas impērijas bijusī galvaspilsēta Sanktpēterburga ar plašu vērienu svinēs 300 gadu jubileju.
Maija beigās Krievijas impērijas bijusī galvaspilsēta Sanktpēterburga ar plašu vērienu svinēs 300 gadu jubileju.
Atklās Dzintara istabu
Pilsēta jau pirms gada sāka atgādināt milzīgu būvlaukumu, stāsta aculiecinieki. Tiek restaurēti un rekonstruēti pilsētas centra un piepilsētu arhitektūras objekti, populārie tūrisma maršruti papildināti ar atraktīviem elementiem, bet visas viesnīcas jau sen esot rezervētas.
Nupat, kā vēsta ziņu aģentūras, ķeizarienes Katrīnas pilī Pēterhofā ir atvērta slavenā Dzintara istaba, ko dēvē par astoto pasaules brīnumu. Atklāšanas svinīga ceremonija ir paredzēta 31. maijā, tajā uzaicināti piedalīties 48 valstu vadītāji. Dzintara istabas atvēršana ir uzticēta Vācijas Federatīvās Republikas kancleram Gerhardam Šrēderam, jo objekta restaurāciju finansēja vācu kompānija «Rurgaz AG».
Arhitekta Rastrelli mantojums
Ar Sanktpēterburgu patīkamas atmiņas saistītas arī daudziem mūsu rajona iedzīvotājiem. Daļa tur ir studējusi, bet citi strādājuši arhīvos, muzejos un bibliotēkās, gatavojot zinātniskas publikācijas.
Visciešākā saikne ar ziemeļu Palmiru, kā pilsētu Ņevas krastā dēvē dzejnieki, ir Rundāles pils muzejam, jo Krievijas impērijas galma arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli ir projektējis arī Rundāles un Jelgavas pili. Sanktpēterburgas restauratori 20. gadsimta 70. gados strādāja Rundāles pils atjaunošanā. Latvijas mākslas zinātnieki un vēsturnieki joprojām uztur ciešus sakarus ar Sanktpēterburgas kolēģiem.
Rundāles pils muzeja tūrisma koordinatore Jeļena Forsta vismaz reizi gadā cenšas aizbraukt uz ziemeļu lielpilsētu, lai kavētos patīkamās atmiņās un gūtu jaunas idejas tūrisma pakalpojumu sniegšanā.
Priecājas par likteņa dāvanu
Elektroniskā pasta vēstulē «Bauskas Dzīvei» Jeļena Forsta raksta: «Sanktpēterburgā es ieguvu mākslas izglītību, kas bija nepieciešama darbam Rundāles pilī. Ritot laikam, arvien spilgtāk apzinos, ka studijas mākslas institūtā bija likteņa liela dāvana. Kopš mācību iestādes atvēršanas 1757. gadā līdz pat šim laikam ir saglabāts mākslas studiju klasiskais modelis. Mums bija unikāla iespēja apgūt Rietumeiropas mākslu Ermitāžā, lūkojoties uz vecmeistaru oriģināldarbiem. Lekcijas topošajiem mākslas zinātniekiem lasīja Ermitāžas līdzstrādnieki. Arī arhitektūras stilus iepazinām, kopā ar pasniedzējiem staigājot pa pilsētas ielām.»
Jebkurš var kļūt par ķeizaru
Tūrisma speciālisti pārsteidz Sanktpēterburgas kolēģu risinājumi pakalpojumu dažādošanā. Viņa min raksturīgu piemēru: «Jebkurš interesents uz divām dienām var kļūt par «ķeizarisku personu», pārģērbjoties tā laika kostīmos, piedaloties pieņemšanās, ķeizariskās medībās. Paredzēti pat pirts apmeklējumi ar visiem cara laiku mazgāšanās rituāliem.»
Jeļena Forsta teic, ka daži Bauskas rajona iedzīvotāji ir piedalījušies arī nedēļas laikraksta «Mājas Viesis» rīkotā konkursā par Sanktpēterburgu. Kas zina, varbūt kāds baušķenieks laimēs galveno balvu – iespēju piedalīties pilsētas 300 gadu svinībās?
