Īslīces SOS bērnu ciematam, kur ģimenes tipa mājās dzīvo, aug un izglītojas 73 bez vecāku gādības palikuši bērni no visas Latvijas, drīz pievienosies vēl viens tāds mūsu valstī – Valmierā.
Īslīces SOS bērnu ciematam, kur ģimenes tipa mājās dzīvo, aug un izglītojas 73 bez vecāku gādības palikuši bērni no visas Latvijas, drīz pievienosies vēl viens tāds mūsu valstī – Valmierā.
SOS – piemērots arī norvēģu bērniem
Starptautiskās organizācijas “SOS-Kinderdorf” projekts, kas atbalsta bez vecāku mīļuma palikušu bērnu aprūpi SOS ciematos, visā pasaulē darbojas jau 55 gadus. Parasti pārtikušas zemes un to ļaudis ir tie, kuri vāc ziedojumus, sponsorē un atbalsta šo ciematu izveidi. Viņi arī domā, lai katram SOS ciematu bērnam būtu vēl kāds gādīgs “krustvecāks”, kas viņam sarūpētu papildu materiālo nodrošinājumu.
Visus šos gadus tādās valstīs, kā, piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā, nav bijis SOS ciematu. Tur bez vecākiem palikušos audzina radi vai īpaša institūcija – audžuģimenes. Tomēr tieši zviedri un norvēģi ir vieni no visaktīvākajiem SOS kustības veicinātājiem. Viņu valstīs daudzus gadus darbojas “SOS-Kinderdorf” atbalsta organizācijas. Pašlaik gan Norvēģijā secinājuši, ka SOS ciemats jāceļ arī viņu zemē. Ilgā laikā tomēr daudzās valstīs izpētījuši un atzinuši, ka tieši “SOS-Kinderdorf” sistēma ir labākā un būs piemērota arī norvēģiem. Kā informēja organizācijas “SOS – Norvēģija” sekretariāta darbiniece Helēne Tūna, šāds ciemats taps valsts rietumos – Bergenā.
Visi kopā var daudz
Arī Īslīces ciemats izveidots un turpina dzīvot ar Ziemeļvalstu palīdzību. Viena no 12 mājām – “Samtenes” – uzcelta un aprīkota par Norvēģijas pilsētas Sannefjūras saziedoto naudu. Kad 28. augustā Īslīces SOS ciematā notika bērnu festivāls, viesu pulkā bija arī šīs municipalitātes bijušais mērs Pērs Fosheugs.
P. Fosheugs stāstīja, ka Sannefjūrā ir 40 tūkstoš iedzīvotāju, tā atrodas aptuveni divu stundu braucienā uz dienvidiem no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo. Pilsētā darbojas volontieru grupa, kas atbalsta SOS organizāciju un palīdz vākt līdzekļus. Tieši ar viņu rūpēm savulaik tapusi māja “Samtenes” Īslīces bērnu ciematā. Ziedojuši iedzīvotāji, rīkotas dažādas akcijas, izsoles. Savu artavu dod arī pilsētas uzņēmumi, Sannefjūrā ir vairākas informācijas tehnoloģiju kompānijas, krāsu rūpnīca.
Īpaša ir “saulespuķu kustība”, kurā iesaistās bērnudārzi un skolas. Visas šīs mācību iestādes, kas iekļaujas līdzekļu vākšanā SOS bērnu ciematiem, ieguvušas saulespuķes nozīmi. Bērni darina zīmējumus, rotaļlietas un citus izstrādājumus, tos pārdod. Nauda tiek ziedota SOS kustībai, konkrēti tas ir bijis ciemats Īslīcē un nu būs nākamais – Valmierā. Bērni pieaicina arī savus vecākus, vecvecākus, draugus. Pērs Fosheugs īpaši uzsvēra, cik nozīmīgi ir iesaistīt pēc iespējas vairāk komūnas iedzīvotāju, tādējādi tiek arī stiprināts vietējais lepnums un sava novada pašapziņa – mēs visi kopā varam daudz paveikt un palīdzēt citiem.
Palīdzība nav vienpusēja
SOS bērnu ciemata būvi Valmierā atbalstīs trīs pašvaldības Norvēģijā – jau pieminētā Sannefjūra, kā arī Askere un Šesmū. Kā stāsta organizācijas “SOS-Norvēģija” sekretariāta darbiniece Helēne Tūna, lai uzceltu SOS bērnu ciematu Valmierā, kā viena komanda strādās šīs trīs Norvēģijas pašvaldības kopā ar Zviedrijas, Dānijas un Islandes iedzīvotājiem. Šis būs kombinēts Ziemeļvalstu palīdzības projekts. Starts naudas vākšanai šajās zemēs tiks dots drīz – 15. septembrī.
Tūrs Kristians Estebī no Askeres pilsētas īpaši uzsvēra, ka šī palīdzība nebūt neesot vienpusēja. Daudz gūstot arī ziedotāji norvēģi, jo ir lieliska iespēja uzzināt par Latviju, tās iedzīvotājiem un kultūru. Arī bērni skolās tādējādi papildina zināšanas par Latviju, kas, izrādās, nav nemaz tik tālu no Norvēģijas un tepat Eiropā vien atrodas. Tā ir savstarpēja un abpusēja bagātināšanās.
