Sakarā ar Zilā karoga kustības 15 gadu jubileju pagājušās nedēļas nogalē, piemēram, Ventspilī, tika rīkoti informatīvi sarīkojumi gan par to, kas ir Zilais karogs, gan arī par pašu karoga kustību.
Sakarā ar Zilā karoga kustības 15 gadu jubileju pagājušās nedēļas nogalē, piemēram, Ventspilī, tika rīkoti informatīvi sarīkojumi gan par to, kas ir Zilais karogs, gan arī par pašu karoga kustību.
Visbiežāk sastopamais priekšstats par zilajiem pludmales karogiem saistīts ar Eiropas Savienības standarta zīmi. Bet tā gluži tas nav.
Nepazīstamā jūrmalā var «noķert» infekcijas
Karstās vasaras dienās iegremdēšanās jūras ūdenī, šķiet, ir vienīgā atveldzēšanās iespēja. Bet nepazīstamā jūrmalā kopā ar labsajūtu var «noķert» ausu, deguna un kakla infekcijas, respiratoru saslimšanu, sēnīšu slimības, hepatīta A vīrusu vai gluži vienkārši nosmērēties.
Uz Eiropu brauc 40 procentu visas pasaules tūristu. Lai viņiem radītu drošības izjūtu, pirms 15 gadiem radās privāta dāņu fonda – Eiropas Vides izglītības fonda – iniciatīva noteikt vienotus kritērijus pludmalēm visās valstīs un informēt par to ievērošanu potenciālos jūrmalu apmeklētājus. Tā tika iedibināts Eiropas Zilais karogs, kas apliecina pludmales vai jahtu piestātnes atbilstību augstiem vides standartiem.
No 13429 Eiropas jūras peldvietām Zilais karogs šajā peldsezonā ir piešķirts tikai 1961 pludmalei un 717 jahtostām. Tā, piemēram, Itālijā no 4824 jūras peldvietām šis tituls ticis 60, Dānijā attiecīgi no 1160 – 160.
Arī kuģiem tiek piešķirti zilie karogi, šai jomā līderis ir Vācija ar 187 no 652 šādas kategorijas piešķīrumiem. To, vai karogs piešķirams vai ne, neizlemj Eiropas Savienības valstiskās institūcijas, bet minētās federācijas nacionālā dalīborganizācija katrā valstī. Eiropas Komisija tikai finansiāli atbalsta Zilo karogu kustību, un eiroierēdņi ietilpst vērtēšanas komisijā.
Mēs piedalāmies kustībā
Mūsu valsts šajā kustībā piedalās kopš 1998. gada jūnija, kad Latvijas pludmalei pirmoreiz tika piešķirts Zilais karogs, konkrēti – Ventspilij.
Šogad Zilā karoga kustības Eiropas žūrija nolēmusi piešķirt Zilo karogu visiem pieciem Latvijas pretendentiem – Liepājas, Ventspils, Majoru un Bulduru pludmalei, kā arī Ventspils jahtklubam.
Zilais karogs netiek automātiski piešķirts uz visu sezonu. Latvijā ir bijuši piemēri gan Ventspilī, gan Jūrmalā, kad Zilo karogu nolaida pusmastā, jo pludmalē konstatēts piesārņojums, kaut arī mazos apjomos.
Zilā karoga piešķiršanu Latvijā koordinē Vides aizsardzības klubs. Kluba Vides izglītības fonda pārstāvniecības vadītājs Jānis Ulme:
«Tas, ka pagaidām Zilie karogi atrodas lielo un turīgo pašvaldību teritorijās, nav nekāds pārsteigums, jo līdzekļus prasa gan labiekārtošana, gan regulāra ūdens paraugu analīze. Tomēr mūsu mērķis ir maksimāli aktivizēt šo kustību. Reģionos, kur attīstības perspektīvas saista ar tūrismu, tieši Zilais karogs kļūst par tādu kā starptautiskas atpazīstamības zīmi un pārliecinošu drošības garantu ceļotgribētājiem.
Izsmalcinātie ārzemnieki nepazīstamajā Latvijā bieži izjūt nedrošību gan par savas personas pasargātību, gan par ēdiena un dzeramā ūdens kvalitāti, tualetēm. Viņiem nereti informācija par Zilo karogu var kalpot par izšķirošu impulsu apciemot tieši šo vietu.»
Tāpēc Jānis Ulme kopā ar domubiedriem rosina arī mazākās pašvaldības tiekties pēc šī «atribūta».
Sagatavojis Saeimas ESIC
***
Skaidrojums
Eiropas Zilais karogs ir ekosertifikāts, kas apliecina pludmales vai jahtu piestātnes atbilstību augstiem vides standartiem, četriem galvenajiem kritērijiem:
ūdens kvalitātei;
vides labiekārtotībai (atkritumu novietnes, dabas aizsardzība, notekūdeņi);
drošībai un pakalpojumiem (glābšanas dienesti un aprīkojums, tualetes, pirmā medicīniskā palīdzība);
vides aizsardzības izglītībai un informācijai (informācijas pieejamība par ūdens un vides kvalitāti, dažādas iespējas apmeklētājiem pašiem pārliecināties par ūdeņu tīrību).
